Kampaņa

Pārāk cītīga bija mediju iešana politiķu publicitātes kampaņu pavadā. Šāda prakse pirms vēlēšanām diemžēl atkārtojas, radot jautājumu, vai nav pienācis laiks mainīt pieeju no automātiskas bezdomu sekošanas uz skaidrošanu.

Eksperti vērtē politisko partiju reklāmas no dzimumu līdztiesības viedokļa.

Interneta vides specifika ļauj salīdzinoši vienkārši izvairīties no finanšu kontroles: pastāv milzum daudz iespēju reklamēties par velti, ļoti lēti vai tā, ka naudas plūsmas nemaz netiek atspoguļotas dokumentācijā.

Ja nezinātājs izietu ielās, viņš iespējams pat neapjaustu, ka sestdien Latvijā ir vēlēšanas. Ir ļoti kluss. Tas mani pārsteidz.

Bez konkurētspējīgas izglītības sistēmas nav iespējams nodrošināt nedz ilgtspējīgu sabiedrības labklājības pieaugumu, nedz arī ievērojami uzlabot politisko kultūru.

Būs pārsteigums, ja vēlēšanu dienā Īrijas latvieši dosies pie vēlēšanu urnām daudz kuplākā skaitā nekā uz trūcīgi apmeklētajiem priekšvēlēšanu pasākumiem.

Neitrālās, informējošās žurnālistikas lomas atbalstītāji citur pasaulē uzskata, ka darbošanās kādā partijā neizbēgami noved pie interešu konflikta vai mazina lasītāju uzticību žurnālista neitralitātei. Taču līdzās rodams jautājums par žurnālista kā jebkura pilsoņa brīvību paust viedokli, biedroties un būt politiski aktīvam, tātad būt partijā.

Sen pagājuši tie laiki, kad iespējamo slēpto reklāmu par labu politiķiem sagādāja kāds ne pārāk godīgs vai ne pārāk profesionāls žurnālists. Lēmumus par slēptās politiskās reklāmas formām un noteikumiem pieņem mediju vadītāji, tos ietekmē īpašnieki. Tāpēc sarunai par ētiku vajadzētu būt plašākai un jāietver mediju īpašnieku ētika.