Sektoranalīze

Sensitīvie cilvēktiesību jautājumi nav partiju programmu prioritāte. Partijas labāk runā par jautājumiem, kas sabiedrībā nav izraisījuši vai nevar izraisīt asas diskusijas, būtiskos cilvēktiesību jautājumus atstājot deklaratīvu izteicienu līmenī. 

Teju visas partijas ārpolitikā sola pastiprināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, rūpēties par labām kaimiņattiecībām ar Krieviju, ES vienotību un NATO stiprināšanu.  

Ja partijas apgalvo, ka kādā no sektoriem pietrūkst atklātības, tad gribētos cerēt, ka to mērķis ir sabiedrības vērīgās acs klātbūtnes sniegtie labumi.

Bērniem trūkst informācijas par seksuāli transmisīvajām slimībām, grūtniecību u.c. ar seksualitāti saistītiem jautājumiem. Veselības mācība skolās likvidēta. Kā partijas piedāvā risināt šīs problēmas?

Partijām raksturīgi solīt lielākus procentus no IKP izglītībai vai augstāku vidējās algas līmeni skolotājiem. Visas partijas aicina paaugstināt algas skolotājiem, tomēr vairums - tikai labākajiem. Kas tos noteiks un kas notiks ar sliktākajiem?

Katras partijas izpratne par to, ko var darīt nevalstiskais sektors, cik lielā mērā tam jāļauj līdzdarboties un kāda ir tā darbības nozīme, ir visai atšķirīga.

Pārfrāzējot dzejnieka Leona Brieža teikto visiem zināmajās pozitīvās domāšanas reklāmās, partiju solījums tieslietu jomā varētu raksturot kā "butaforiskus dūmus un  maz reāla darba".

Tas ir sasniegums, ka partijas savās programmās piemin ilgtspējīgu attīstību, tomēr nerodas pārliecība, ka visas partijas šo koncepciju izprot vienādi.

Cilvēki uz publisko pārvaldi skatās kā uz specdienestu - jo mazāk par to dzird, jo tas labāk strādā. Novēlu politiķiem neaizrauties ar bardaka elektronizēšanu, bet atbrīvot cilvēkus no liekas sazināšanās ar iestādēm.