POLITIKA.LV
English
RSS
Vēstkopa
TēmasPar portāluKopienaBlogiZiedot
Meklēt
tēmas
Vēlēšanas 2011
Vide un ilgtspēja
Politikas kvalitāte
Mediju kritika
Cilvēktiesības
Tiesiska valsts un korupcija
Starptautiskā politika
Sabiedrības integrācija
Pilsoniskā sabiedrība
Izglītība un nodarbinātība
Fwd: Eiropa
Arhīvs: Projektu ideju fabrika
visas tēmas
Burtu lielums:

Braila raksts skolas somā [1]

Šis projekts ir tikai mazs solītis ceļā uz to, lai vājredzīgie bērni un jaunieši varētu pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā. Skolēniem tas atvieglos dzīvi – vienīgais, kas nepieciešams, ir dators un printeris, kur var izdrukāt tekstu braila rakstā.

Ilze Ramāne, Inese Rebaine, žurnāliste
Gaismas pils
Katram savu gaismaspili
Foto - I. Kundziņa © AFI

Ieejot SIA Rubuls&Co birojā Mārupes pagasta Dālijās, uzreiz redzams, ka visapkārt rit darbs - vairāki jaunieši strādā pie datoriem, ievadot tekstus elektroniskā datubāzē, savukārt mazliet tālāk kāds puisis braila rakstā drukātā tekstā meklē kļūdas. Meitene viņam blakus skaļi lasa šo tekstu no grāmatas, nosaucot pieturzīmes pārbaudīšanai. Elektroniskā bibliotēka ir SIA Rubuls&Co izstrādātā projekta rezultāts, kas palīdzēs daudziem neredzīgiem bērniem un jauniešiem mācībās.

Īsa informācija
par projektu:

Projekta nosaukums:
Mācību literatūras latviešu
valodā elektroniskās
bibliotēkas izstrāde jauniešu
ar speciālām vajadzībām
mācību procesa un
profesionālās orientācijas
pilnveidošanai

Projekta iesniedzējs:
SIA „Rubuls & Co”

Projekta mērķauditorija:
Jaunieši – redzes invalīdi
(vājredzīgie un neredzīgie),
kuri dzīvo un mācās Latvijā
un ārzemēs

Projekta finansējums:
Ls 49 966

Aktivitāte, kuras ietvaros
projekts atbalstīts
:
Jauniešu ar speciālām
vajadzībām integrēšana
izglītības sistēmā

Aktivitāti administrējošā
institūcija:

Profesionālās izglītības
attīstības aģentūra

Vairāk par projektu

Elektroniskajā bibliotēkā paredzēts ievadīt gan mācību grāmatas no pirmās līdz divpadsmitajai klasei, gan arī latviešu un ārzemju oriģinālliteratūras darbus. Šādā veidā gan mācību grāmatas, gan daiļliteratūra būs pieejama kuplākam skaitam skolēnu. „Mūsu elektroniskā bibliotēka ir pirmā Latvijā ar šāda veida iespējām. Ir prieks, ka jau tagad ir interese par mūsu projektu. Jāsaka arī, ka pēc tās ir nepieciešamība,” saka uzņēmuma komercdirektors un projektu vadītājs Jānis Rubuls. Stāstot par topošo elektronisko bibliotēku, viņš atzīst, ka tās izveidē bijušas zināmas grūtības, jo Latvijā vēl līdz šim brīdim nav vienotas braila raksta sistēmas. Jānis rāda deviņdesmito gadu sākumā izdotu burtnīcas veidā iesietu grāmatiņu, ar kuras palīdzību iespējams apgūt braila rakstu. “Šo grāmatiņu izdevām, balstīdamies uz braila raksta pratēju pierakstiem, ko viņi vienkārši nodeva tālāk. Šajā kontekstā tas, ko darām tagad, ir minimums. Visā pasaulē pieejamas tastatūras braila rakstā, vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem atvieglota dzīve, cik vien tas iespējams,” stāsta Jānis Rubuls.

Reģistrējoties elektroniskajā bibliotēkā, tās lietotājs ne tikai piekļūst bibliotēkā esošajai literatūrai, bet arī iegūst savu elektroniskā pasta kastīti datņu glabātuvi, savu forumu ziņu apmaiņai un pļāpu lapu. Savukārt skolotāji jau tagadvar veidot savas mācību stundas, uzdevumus un testus, kuru izpilde tiek novērtēta  elektroniski.Jānis Rubuls ar lepnumu stāsta, ka ar laiku šai programmai paredzēts pievienot arī balss pasta nosūtīšanas un saņemšanas iespēju, kā arī elektroniskajā bibliotēkā ievietot ar īpašu datorprogrammu veidotus grāmatu audiofailus. Salīdzinot izmaksas ar, piemēram, aktiera algošanu un skaņu studijas īri, lai ierakstītu literāru sacerējumu vai mācību grāmatu, izmaksu un laika patēriņa ziņā uzvar audiofails.

Elektroniskās bibliotēkas projekts aizsācies 2004.gadā, taču dažādu birokrātisku un finansiālu šķēršļu dēļ projekts iekavējies un vēl nav pabeigts, lai gan pieejams visiem interesentiem testa versijā vietnē www.i-centrs.lv. Runājot par birokrātiskajām grūtībām, ar ko nācies sastapties projekta rakstīšanas laikā, Jānis Rubuls pauž neizpratni par to, kāpēc projekti tiek skatīti un vērtēti pēc to formas, ne satura - īpaši, domājot par elektroniskās bibliotēkas projektu, kurš padarītu daudz vieglāku mācību procesu ne tikai projekta sadarbības partnerim Strazdumuižas internātvidusskolai, bet arī citiem vājredzīgajiem un neredzīgajiem bērniem un jauniešiem, arī tiem, kuri mācās ārzemēs.

Rubuls 4

Attēlu galerija

Strazdumuižas internātvidusskolā mācās vājredzīgi un neredzīgi bērni. Skolas direktors Ojārs Lamass elektroniskās bibliotēkas projektu vērtē kā fantastisku un ļoti derīgu, jo tas daudziem bērniem un pedagogiem atvieglos mācību procesu. „Nenoliedzami skolēniem tas atvieglos dzīvi – vienīgais, kas nepieciešams, ir dators un printeris. Manuprāt, šis projekts ir vienkārši brīnišķīgs, un esmu priecīgs, ka beidzot arī Latvijā kaut kas šajā jomā ir sācis kustēties uz priekšu. Līdz šim it nekā tāda pie mums nav bijis,” saka skolas direktors un izsaucas: „Tas taču ir kolosāli, ka skolēniem nav jānēsā līdzi smagas grāmatas un tā vietā var lietot datoru!”  

Elektroniskās bibliotēkas projekta autors Jānis Rubuls uzsver, ka “šis projekts ir tikai mazs solītis ceļā uz to, lai vājredzīgie bērni un jaunieši varētu pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā. Lai to panāktu, izglītībai ir ļoti liela nozīme, un mūsu projekts ir ar to saistīts visciešākajā veidā.” Jānis Rubuls ar pārliecību saka, ka, šo darbu darot, ne brīdi nav radušās īpašas pārdomas par to, vai un kāpēc tas būtu vajadzīgs: “Ir jādara, un viss!”

 

Eksperta komentārs:

Ieva Morica

Ieva Morica, Amerikas partnerattiecību fonda direktore:
Esam pieraduši, ka cilvēku ar īpašām vajadzībām integrācija sabiedrībā parasti ir nevalstisko organizāciju rūpju lokā. SIA Rubuls & Co projekts braila raksta elektroniskās bibliotēkas izveidošanai ir pozitīvs piemērs tam, ka arī uzņēmēji var dot savu artavu integrācijas veicināšanā. 
Pirms vairākiem gadiem uzzināju par kādu   angļu valodas profesoru ASV, kas, būdams vājredzīgs, saviem studentiem rakstu darbus lūdza iesniegt disketēs, pēc tam tos izdrukāja braila rakstā, lai varētu ar tiem iepazīties. Toreiz nodomāju, ka Latvijai līdz šādu iespēju radīšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir vēl tāls ceļš ejams. Tādēļ varam priecāties, ka beidzot arī pie mums sāk izmantot modernās tehnoloģijas reālai neredzīgo un vājredzīgo cilvēku integrācijai sabiedrībā. Pārmaiņas ir uzsāktas, pateicoties privātai iniciatīvai un Eiropas Sociālā fonda atbalstam, bet pēc būtības šī ir tā joma, kur lielāks atbalsts būtu jāuzņemas tieši valsts institūcijām.

Publicēts portālā 2006. gada 14. novembrī
Saistītās tēmas
Par mums|Kontakti|Ziedo politikai.lv|Atbalstītāji|Autortiesības|Reklāma|FAQ
RSS
© Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Redakcija: ;
Portālā publicēto darbu autoru viedokļi var atšķirties no politika.lv redakcijas un PROVIDUS viedokļa. Par publikāciju saturu ir atbildīgi autori.