Eiropa Latgales amatnieku darbnīcās

„Šeit sākas Eiropa,” verot durvis uz izremontētajām darbnīcām, ar lepnumu saka Latgales amatniecības meistaru skolas pedagogs Agris Griševs. Par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem Latgales amatniecības meistaru skola pilnveidojusi koka ēku celtniecības programmu, kas kļuvusi īpaši populāra, pieaugot koka guļbūvju un viesu namu celtniecībai, kā arī palielinoties pieprasījumam pēc namdariem un mēbeļu galdniekiem.

Īsa informācija par projektu:

Projekta nosaukums: Izglītības programmas „Koka ēku celtniecība” aktualizēšana un īstenošana Latgales amatniecības meistaru skolā Projekta iesniedzējs: Latgales Amatniecības meistaru skola Projekta mērķauditorija: Pamatizglītību ieguvušie Latgales Amatniecības meistaru skolas audzēkņi, kas izvēlējušies apgūt namdara specialitāti Projekta finansējums: Ls 39 717 Aktivitāte, kuras ietvaros projekts atbalstīts: Izglītības programmu uzlabošana sākotnējā profesionālajā izglītībā ekonomikai svarīgās nozarēs Aktivitāti administrējošā institūcija: Profesionālās izglītības attīstības aģentūra Vairāk par projektu

Latgales amatniecības meistaru skola, kas atrodas Rēzeknes rajona Bērzgalē, izveidojusi vispusīgu un mūsdienīgu kokapstrādes un būvdarbu apguves programmu. Izremontētās darbnīcas iekārtotas atbilstoši mūsdienu standartiem – papildus nodalītām darba telpām ierīkots arī sanitārais mezgls, savukārt paštaisītie darbagaldi nomainīti pret mūsdienīgi aprīkotiem. “Tagad precizitāte līdz simtdaļām,” atzīst Agris un norāda, ka jaunajiem darbagaldiem ir arī daudz lielāka drošība. Agris, kurš pats ir šīs skolas absolvents, atceras, ka viņa laikos bijusi nesalīdzināmi lielāka bīstamība un vairāk nopietnu negadījumu. “Agrāk bija tā, ka zeme trīc, sagatave trīc, arī rokas trīc, un tu nekā nevari izdarīt.” Agris lēš, ka programmas kvalitāte pēdējos gados kopumā uzlabojusies “10-15 reizes”, un tas nav tikai tehnoloģiju nopelns – prasības būtiski augušas arī darbā ar rokas instrumentiem.

Projekts ļāva Latgales amatniecības meistaru skolai pilnveidot programmas saturu, uzlabot metodiskos materiālus un arī aprīkojumu. Mācību programma papildināta, sadarbojoties ar divām citām specializētām skolām, kurās darbojas līdzīgas programmas – Cēsu 4.arodvidusskola un Rīgas Būvamatniecības vidusskola. Projektā iesaistītās skolas rīkoja arī pieredzes apmaiņas seminārus, apmeklēja darbnīcas un bibliotēkas. Papildus tika piesaistīts arī profesionālās izglītības centra eksperts, kas izvērtēja programmu un tās atbilstību mūsdienu standartiem. Ieguldījumu programmas pilnveidošanā deva arī skolas audzēkņi un absolventi. Viens no būtiskākajiem viņu ieteikumiem bija ieviest jaunu priekšmetu – darba aizsardzība. Programmas veidotāji secinājuši, ka uzmanība jāpievērš arī dažādiem papildu kursiem, piemēram, tāmju veidošanai un projektu vadīšanai, jo skola gatavo ne vien topošos strādniekus, bet arī potenciālos celtniecības un amatniecības uzņēmumu vadītājus.

Kā būtisku ieguvumu Agris Griševs min iespēju kārtot centralizētos eksāmenus pašiem savā skolā. “Agrāk audzēkņi plkst.4 cēlās, brauca uz Rīgu, plkst.8 sākās eksāmens, kurš gāja septiņas stundas...Visi bija pārmocīti,” viņš atceras.

Pie ieguvumiem ierindojas arī par projektā iegūtajiem līdzekļiem iegādātās 30 grāmatas, „jaunas un labas”, atzīst projekta vadītāja Dzintra Lempa. Tāpat elektroinstrumenti tagad ļoti noder praktiskajos darbos, darbnīcu ēkas aprīkotas ar frēzmašīnu, tapotāju un citām kokapstrādei svarīgām iekārtām. To izmaksas mērojamas tūkstošos, tādēļ skolai projekta atbalsts bijis ļoti būtisks, saka Agris un Dzintra.

Attēlu galerija

Latgales amatniecības meistaru skolas audzēkņu darbi jau šobrīd ir ļoti pieprasīti uzņēmēju vidū un gandrīz visi skolas absolventi atrod darbu šobrīd pieprasītajā specialitātē. Visbiežāk tās ir prakšu vietas, kur vadītāji jau novērtējuši skolēnu iemaņas. Skolā izgatavotās mēbeles vēlāk paliek audzēkņu īpašumā, “līdz ar to pašiem motivācija un vecākiem prieks,” saka skolotājs Agris.

Ingus, kas šobrīd studē būvdarbu specialitātes 1.kursā, stāsta, ka celtnieku un galdnieku profesijas jau ir tradīcija viņa ģimenē, un arī viņam pašam šāds darbs labi padodas. Meklējot skolu, Ingus sapratis, ka šī skola ir nodrošināta ar labu tehniku un atbilst mūsdienu prasībām. “Piemēram, elektroinstrumenti - cik es zinu, citās skolās aparatūras nepietiek,” viņš stāsta. Ingus augstu vērtē to, ka skolā tiek trenēts roku darbs, kā arī to, ka viņa skolotājs nepasaka visu priekšā, bet liek pieredzi iegūt pašam, jo ir svarīgi “mācīties profesijas dēļ”. 

Lai gan Latgales amatniecības meistaru skola projekta laikā saskārusies ar dažādiem administratīviem šķēršļiem, skola jau turpina darbu pie trim citiem projektiem, kā arī apspriež nākamās idejas, ko realizēt varēs ne ātrāk kā 2008.gadā.

Eksperta komentārs:

Ieva Morica, Amerikas partnerattiecību fonda direktore: Ir iespaids, ka Latgales amatniecības skolas vadība ir patiesi lepna par sasniegto koka ēku celtniecības mācību programmas pilnveidošanā. Lepnumam ir pamats, jo Eiropas Sociālā fonda līdzekļi ir vērtīgi ieguldīti: skola iegādājusies ne tikai modernas iekārtas un darbagaldus, bet arī investējusi mācību programmas uzlabošanā atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām. Pozitīvi, ka jauniešiem ir iespēja apgūt arī tādas zināšanas, kas dod viņiem iespēju veidot karjeru vadošos amatos. Taču patiesais panākumu indikators ir skolas beidzēju iespējas atrast darbu savā profesijā, un izskatās, ka tā jauniešiem nav problēma.