POLITIKA.LV
English
RSS
Vēstkopa
TēmasPar portāluKopienaBlogiZiedot
Meklēt
tēmas
Vēlēšanas 2011
Vide un ilgtspēja
Politikas kvalitāte
Mediju kritika
Cilvēktiesības
Tiesiska valsts un korupcija
Starptautiskā politika
Sabiedrības integrācija
Pilsoniskā sabiedrība
Izglītība un nodarbinātība
Fwd: Eiropa
Arhīvs: Projektu ideju fabrika
visas tēmas
Burtu lielums:

Mākslas terapija sociālajā darbā [2]

Doma rakstīt projektu par mākslas terapiju radās, jo pēc tā bija praktizējošo speciālistu pieprasījums. Galvenā doma ir to izmantot darbā ar ģimenēm ar bērniem.

Ilze Ramāne, Inese Rebaine, žurnāliste
Ota
Ko stāsta ota?
Foto - T. Kalniņš © AFI

Līdz šim sociālie darbinieki mākslas terapiju savā ikdienas darbā varēja pielietot tikai sadarbojoties ar ārstu, taču Latvijas Universitāte (LU) izstrādājusi projektu, kas paredz apmācīt sociālos darbiniekus patstāvīgi pielietot mākslas terapijas metodes sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem. Šāds projekts Latvijā tapis pirmoreiz.

Īsa informācija
par projektu:

Projekta nosaukums:
Mākslas terapijas metodes
pielietošana sociālajā darbā
ar ģimenēm un bērniem

Projekta iesniedzējs:
Latvijas Universitāte

Projekta mērķauditorija:
Rīgas sociālie darbinieki

Projekta finansējums:
Ls 49 766

Aktivitāte, kuras ietvaros
projekts atbalstīts
:
Sociālā darba speciālistu
apmācība

Aktivitāti administrējošā
institūcija:

Sociālo pakalpojumu
pārvalde

Vairāk par projektu

„Nekur Latvijā šādas metodes vēl nemāca, to plānots uzsākt tikai šogad, vēl pat nav apstiprināti profesijas standarti. Tad arī radās doma rakstīt projektu par mākslas terapiju, jo pēc tā bija praktizējošo speciālistu pieprasījums,” stāsta projekta asistente Evija Eglīte. Arī Latvijas Mākslas terapijas asociācija atbalstījusi projekta ideju, tādējādi dalībniekus apmācīs sociālie darbinieki un mākslas terapijas speciālisti.

Mākslas terapijas projekts jau izraisījis lielu sociālo darbinieku interesi. “Lai arī projekts sāksies tikai pēc 11 mēnešiem, potenciālo dalībnieku interese par to ir tiešām daudzsološa. Viena no apmācību grupām ir paredzēta Latgales priekšpilsētā, no kurienes arī nāca projekta iniciatīva, un otru esam paredzējuši komplektēt no citu priekšpilsētu dienestu darbiniekiem,” stāsta Evija Eglīte. LU realizētais projekts ilgs 11 mēnešus – trīs mēneši paredzēti programmas izstrādei, četrus mēnešus notiks grupu darbs, divus mēnešus notiks prakse, bet pēc tam – izbraukuma seminārs mākslas terapijas idejas popularizēšanai ārpus Rīgas un projekta noslēgums.

„Esam paredzējuši sešus mācību moduļus, kuros ietilps mākslas terapijas vispārējie principi, māksla un sociālais darbs, mākslas terapijas tehnikas izmantošanas iespējas darbā ar ģimenēm un bērniem, strādājot starpprofesionāļu komandā. Mūsu projekta galvenā doma ir tieši par to, kā šīs mākslas terapijas metodes izmantot darbā ar ģimenēm un bērniem,” saka Evija Eglīte. LU projektā paredzēts apvienot vairākus mākslas terapijas virzienus – kustību terapiju, zīmēšanu, gleznošanu, mūzikas terapiju.

„Runājot par dzimumu līdztiesību ģimenē, iespējams, ka mūsu klientam – bērnam vai pieaugušajam – ir vieglāk nevis pastāstīt, bet uzzīmēt to, kā tu saredzi attiecības ģimenē - sieva, piemēram, slauka grīdu, vīrs sēž pie televizora. Kāpēc mākslas terapija? Bieži vien ir tā, ka cilvēkam ir vieglāk nevis pastāstīt, bet uzzīmēt kaut ko. Reizēm ir tā, ka cilvēks atnāk, un viņam ir grūti uzreiz pēc iepazīšanās atvērties, sākt stāstīt par sevi. Tāpēc varētu būt vienkāršāk, ja mēs, piemēram, iepazīstamies, un tad viņš kaut ko uzzīmē. Pēc vairākām tikšanās reizēm, kad sociālais darbinieks un viņa klients viens otru jau iepazinuši labāk, var atgriezties pie zīmējuma un to kopīgi pārrunāt. Tāpat var izmantot arī, piemēram, smilšu terapiju,” stāsta Evija Eglīte.

Viens no projekta mērķiem ir arī

palīdzēt sociālajiem darbiniekiem pārvarēt ar šo profesiju saistītās problēmas, ko sociālie darbinieki sauc par “izdegšanu” un “nogurumu aiz līdzjūtības”. “Sociālie darbinieki nogurst no tā, ka viņiem ir visu laiku jājūt līdzi šiem klientiem. Mēs centīsimies viņiem palīdzēt, stāstot, kā ar mākslas terapijas palīdzību palīdzēt sev pašiem. Tā varētu būt, piemēram, mandalu zīmēšana, lai pārvarētu ikdienā uzņemto negāciju slogu,” stāsta projekta vadītāja.

Projekts tapis LU Sociālā darba katedrai sadarbojoties ar Rīgas domes Labklājības departamentu, Rīgas Latgales priekšpilsētas Sociālo dienestu un Latvijas Mākslas terapijas asociāciju.

Eksperta komentārs:

Liesma Ose

Liesma Ose, portāla dialogi.lv valdes locekle, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas „Attīstība” docente:

Ar prieku iepazīstinu politika.lv lasītājus un silti iesaku cienīt jauninātājus – šķiet tā latviski skanētu inovāciju ieviesēja goda nosaukums. Projekts, kas vēl nav uzsākts, bet rūpīgi un pārdomāti izplānots, pievilcīgās, svaigās un iedvesmojošās idejas dēļ ir izpelnījies mūsu uzmanību un novērtējumu.

Mākslas terapija kā lielisks ģimenes terapijas līdzeklis tiek pieteikts Latvijas Universitātes (LU) izstrādātajā projektā „Mākslas terapijas tehnikas pielietošanas iespējas sociālajā darbā ar ģimenēm”. Tā mērķis ir paaugstināt 24 Rīgas sociālo darbinieku profesionālo kompetenci par mākslas terapijas tehniku izmantošanas iespējām darbā ar ģimenēm un bērniem. Tas tiks īstenots kopā ar Rīgas domes Labklājības departamentu, Rīgas Latgales priekšpilsētas Sociālo dienestu un Latvijas Mākslas terapijas asociāciju.

Kādēļ mākslas terapija? Atvērtības un pieejamības dēļ. Gan bērnam, gan pieaugušam cilvēkam tiešām ir vieglāk nevis pastāstīt, bet uzzīmēt, attēlot savu pārdzīvojumu pasauli. Projekta ietvaros plānots apmācīt sociālos darbiniekus pielietot mākslas terapijas metodes sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem. Viņi apgūs vairākus mākslas terapijas virzienus – kustību terapiju, zīmēšanu, gleznošanu, mūzikas terapiju. Turklāt sociālie darbinieki apgūs mākslu, kā ar mākslas terapijas palīdzību palīdzēt sev pašiem neizdegt.

Māksla, veicot sociālo darbu, sniedz tādu psiholoģiska līdzsvara lādiņu, kas nav pa spēkam klasiskam klienta un profesionāļa dialogam.

Publicēts portālā 2006. gada 21. novembrī
Saistītās tēmas
Par mums|Kontakti|Ziedo politikai.lv|Atbalstītāji|Autortiesības|Reklāma|FAQ
RSS
© Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Redakcija: ;
Portālā publicēto darbu autoru viedokļi var atšķirties no politika.lv redakcijas un PROVIDUS viedokļa. Par publikāciju saturu ir atbildīgi autori.