Pastāvošā kārtība nosaka, ka Eiroparlamenta deputāti ievēlējami vispārējās un tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Katrai dalībvalstij atkarībā no iedzīvotāju skaita EP jāievēl noteikts skaits deputātu. Saskaņā ar Nicas līgumu pirmajās EP vēlēšanās šā gada 12.jūnijā Latvijā būs jāievēl 9 deputāti. Tradicionāli EP vēlēšanu kārtība dalībvalstīs atšķiras, un parasti EP vēlēšanas notiek pēc līdzīgiem principiem kā nacionālās vēlēšanas. Tajā pašā laikā pastāv arī visām dalībvalstīm kopīgi principi, kas noteikti ES tiesību aktos un ir obligāti jānodrošina. Piemēram, viens no šādiem principiem ir tiesības piedalīties un kandidēt vēlēšanās ES pilsoņiem, kas uzturas dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav. Aplūkojot vēlēšanu nosacījumus dažādās dalībvalstīs, jāsecina, ka lielākajā daļā ES valstu Eiroparlamenta deputātus ievēl saskaņā ar proporcionālās pārstāvniecības principu, līdzīgi kā vēlam arī Latvijas Saeimu. Viens no izņēmumiem ir Lielbritānija, kura izmanto mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Vienlaikus četrās ES dalībvalstīs vēlēšanu likumos noteikta procentu barjera, kas sarakstam jāpārvar, lai tas iegūtu vietas EP. Francijā un Vācijā šī barjera ir 5 % no nodotā balsu kopskaita, Austrijā un Zviedrijā – 4 %. Latvijā ir noteikta 5% vēlēšanu barjera. Dažādās dalībvalstīs atšķiras arī vēlēšanu apgabalu skaits un metodes, ar kurām nosaka vietu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem, kā arī kandidēšanas ierobežojumi un kandidātu izvirzīšanas kārtība. Piemēram, deviņās dalībvalstīs – Austrijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Grieķijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē un Zviedrijā – visa valsts teritorija ir viens vēlēšanu apgabals, kamēr pārējās valstīs Eiroparlamenta deputāti tiek ievēlēti no vairākiem vēlēšanu apgabaliem. Visizplatītākā metode vēlēšanu rezultātu noteikšanai un vietu aprēķināšanai ir, tā saucamā, D’Onta (D’Hondt) metode, ko izmanto Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Spānijā, Somijā, Francijā, Nīderlandē un Portugālē. Senlaga (Saint – Lague) metodi, ko Latvijā izmanto Saeimas deputātu krēslu un tagad arī EP mandātu sadalē, tiek izmantota EP vēlēšanās arī Zviedrijā. Tiek uzskatīts, ka D’Onta metode dod zināmas priekšrocības partijām, kuras vēlēšanās ieguvušas vislielāko balsu skaitu, bet Senlaga metode veicina partiju ar vidēji lielu balsu skaitu pārstāvniecību parlamentā[1]. Pastāv divi atšķirīgi veidi, kādos tiek izvirzīti EP kandidāti. Piemēram, Dānijā, Grieķijā, Vācijā, Nīderlandē un Zviedrijā – kandidātus var pieteikt tikai politiskās partijas vai politiskās organizācijas. Citās valstīs kandidātus var nominēt arī individuāli, savācot nepieciešamo atbalstītāju parakstu skaitu. Atšķirības vērojamas arī kandidēšanas vecumā. Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Spānijā, Nīderlandē, Portugālē tas ir 18 gadi, Austrijā – 19 gadi, Beļģijā, Grieķijā, Īrijā, Luksemburgā, Lielbritānijā – 21 gads, Francijā – 23 gadi, bet Itālijā – 25 gadi. Latvijā kandidēšanas vecums ir no 21 gada. Balsstiesības jeb tiesības vēlēt EP gan visās dalībvalstīs pilsoņi iegūst vienlīdz agri – no 18 gadu vecuma. Latvijas pirmo EP vēlēšanu kontekstā svarīgi akcentēt, ka visās ES dalībvalstīs ir arī līdzīga vēlētāju reģistrācijas kārtība. Katrs vēlētājs vēlēšanām ir reģistrēts vēlētāju sarakstos vienā noteiktā vēlēšanu iecirknī, kur arī jābalso vēlēšanu dienā. Sākot ar EP vēlēšanām šāda kārtība būs arī Latvijā. Un visās ES dalībvalstīs tieši šāda vēlētāju reģistrācijas kārtība palīdz nodrošināt principu “viens vēlētājs – viena balss”, garantējot, ka piedalīties EP vēlēšanās var arī tie ES dalībvalstu pilsoņi, kas uzturas dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav. Piezīme: Rakstā izmantots ES informatīvais pārskats par Eiropas Parlamenta vēlēšanu tiesību normām ES dalībvalstīs - “Legislation governing elections to the European Parliament”. _________________________
[1] Galvenā atšķirība starp D’Onta un Senlaga metodēm ir dalītājos. Aprēķinot mandātu sadalījumu ar D’Onta metodi, katras partijas iegūtās balsis katrā vēlēšanu apgabalā tiek dalītas ar naturāliem skaitļiem (1,2,3,4 utt.), savukārt Senlaga metode paredz dalīšanai izmantot veselus nepāra skaitļus (1,3,5,7 utt.). Mandātus iegūst vislielākie dalījumi, un abos gadījumos visi dalījumi par katru kandidātu tiek izkārtoti vienā tabulā dilstošā secībā.
|
