Raksti

Tiesībsargs līdz šim ir izvairījies aktualizēt būtiskus cilvēktiesību jautājumus, kuros, visticamāk, negūtu sabiedrības atbalstu.  

Pārvietojot patvēruma meklētājus no Olaines uz Daugavpili, viņu situācija ir pasliktinājusies. Visvairāk sūdzību ir par ilgstošu aizturēšanu.   

To, cik liela ir mūsu, pieaugušo, dubultā morāle varam pārliecināties ikreiz, kad raižpilnām sejām spriežam par demogrāfisko situāciju un sabiedrības kvalitāti valstī.   

Tiesībsarga darbības stratēģija šķiet sasteigta, saraustīta, nekonkrēta, neskaidra un pliekana. Tā būtu pilnībā jāpārstrādā, ciešāk iesaistot NVO un konkrēto jomu ekspertus.  

Homoseksuāli cilvēki laulību nevēlas egoistisku mērķu dēļ. Šis ir mūsu solījums rūpēties vienam par otru, lai heteroseksuālajai pasaulei tas nebūtu jādara.

Fragmenti MP3 formātā

Tiesībsarga lomas galvenā būtība - spert ļoti nepopulārus soļus un iet pretī straumei.

Sakārtota biroja iekšējā struktūra un darbības principi tiesībsarga darbu padara vērtīgāku.

Veidojot iekļaujošu, no aizspriedumiem brīvu un uz vienādām iespējām orientētu vidi valsts pārvaldē, var sekmēt arī diskriminācijas izskaušanu sabiedrībā.

Labu tiesībsargu nevar atrast dienas vai divu laikā. Šīs amatpersonas izvēlē jābūt nopietnām diskusijām, ekspertu apspriešanai un pārliecībai, ka atrastais kandidāts spēs tikt galā ar smagajiem un nepopulārajiem uzdevumiem.

Mazākuma grupu pārstāvju klātbūtne publiskajā pārvaldē nav tikai taisnīgas pārstāvniecības jautājums, bet vairo uzticēšanos valstij.

Runa nav tikai par Bazjaku. Runa ir par apstākļiem Latvijas cietumos, kas neatbilst mūsu pašu pieņemtajiem standartiem. 

Apspiešanas „simbola” aizliegšana ar likumu nenozīmē apspiešanas problēmas atrisināšanu. Tā var izraisīt cita veida apspiešanu — valsts īstenotus sirdsapziņas spaidus.

Lielākais izaicinājums 10. Saeimai būs radīt sabiedrības uzticību tai. 

PARTIJAS PAR CILVĒKTIESĪBĀM

Satversmes 99.pants nosaka, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Piedāvājam runas brīvības un valsts un baznīcas šķirtības interpretāciju vēsturnieka un teoloģijas profesora Pītera Lilbaka lekcijā "Kristietis un valsts" un reliģiju pētnieces Agitas Misānes komentāru par valsts un baznīcas attiecībām Latvijā.

Reliģiju pārstāvjiem ir tiesības demokrātiski iebilst pret viendzimuma laulībām, eitanāziju vai reproduktīvās un seksuālās veselības tiesībām. Bet viņiem nav tiesību uzspiest savu šauro un diskriminējošo morālo doktrīnu visai sabiedrībai.