2004.gada 26.novembrī Labdien, Ločmeles kundze! Izlasīju Jūsu vēstuli un rakstu, kurš Ar šo vēlos kliedēt visas neskaidrības un paskaidrot, ka pašlaik uz trešo lasījumu Saeimā sagatavotajā Latvijas Kriminālprocesa likuma projektā nav izsvītrota augšminētā norma un Latvijas Kriminālprocesa likuma projekta 244. panta, kurš saucas "Drošības līdzekļi" 1. daļas 2. punktā ir paredzēts tāds drošības līdzeklis kā "aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;". Šī drošības līdzekļa izpausme un piemērošana savukārt sīkāk aprakstīta Kriminālprocesa likuma projekta 254. pantā "Aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai". Līdz ar to domāju, ka nav pamata runāt par to, ka netiktu ievērotas dažādas starptautisko organizāciju rekomendācijas vai ieteikumi. Vēl vairāk, apakškomisijas darbam ar kriminalprocesa likumu sēdē Valsts policijas pārstāvis, izskatot šo jautājumu, ir paskaidrojis, ka policija jau šobrīd iespēju robežās cenšas nepieļaut, lai persona, kura varētu būt veikusi vardarbību ģimenē, tuvojas saviem iespējamiem upuriem un veic citus šāda veida pasākumus. Domāju, ka augšminētās nesaprašanās ir radušās no tā, ka cilvēki izmanto dažādas jaunā Kriminālprocesa likuma redakcijas (ne vienmēr pašas pēdējās) un informāciju bieži iegūst nevis pa tiešo no Juridiskās komisijas vai apakškomisijas amatpersonām, bet kaut kur citur. Par to liek domāt arī 2004. gada 16. novembra vēstule, kuru parakstījušas vairākas sabiedriskās organizācijas par Jūsu uzdoto jautājumu un šajā vēstulē samērā kļūdaini minētie pantu numuri. Paldies par Jūsu doto iespēju man skaidrot radušos situāciju un novērst visus pārpratumus un domstarpības. Ar cieņu, Mihails Pietkevičs,
8. Saeimas deputāts
Tautas Partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks
Apakškomisijas darbam ar kriminālprocesa likumu priekšsēdētājs | 
