Pirmsiestāšanās procesa ES monitorings: mazākumtautību aizsardzība

ZIŅOJUMA ANOTĀCIJA

Pirmsiestāšanās ES monitoringa programmas (EU Accession Monitoring Program – EUMAP) 2002. gada ziņojums fokusēts uz mazākumtautību stāvokli 15 Eiropas valstīs. Ziņojums sastāv no diviem sējumiem. Pirmais (Pirmsiestāšanās procesa ES monitorings: mazākumtautību aizsardzība/Monitoring the EU Accession Process: Minority Protection) iezīmē situāciju desmit Centrālās un Austrumeiropas (CAE) kandidātvalstīs; izvērtējot Bulgārijas, Čehijas, Ungārijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas valdību izstrādāto politiku attiecībā uz čigānu minoritātes situācijas uzlabojumu, kā arī Igaunijas un Latvijas politiku krievvalodīgo iedzīvotāju integrācijai sabiedrībā. Šis sējums ir turpinājums EUMAP 2001. gada Minoritāšu aizsardzības ziņojumam, kura mērķis bija izpētīt likumdošanas un institucionālo ietvaru minoritāšu aizsardzībai desmit CAE kandidātvalstīs. Savukārt, ziņojuma otrajā sējumā (Monitoring Minority Protection in EU Member States)analizēta situācija piecās lielākās ES dalībvalstīs, ziņojot par musulmaņu minoritātes stāvokli Francijā, Itālijā un Lielbritānijā, kā arī čigānu stāvokli Vācijā un Spānijā. Šīs ziņojuma sadaļas mērķis bija uzsvērt, ka ES standarti jāpiemēro un jākontrolē ne tikai kandidātvalstīs, bet visā Eiropas Savienībā.

Par līdzšinējo integrācijas politiku Latvijā ziņojumā secināts, ka Sabiedrības integrācijas programmas loma mazākumtautību tiesību aizsardzības un integrācijas veicināšanā līdz šim ir bijusi ierobežota. Ziņojumā tiek rekomendēts valdībai stiprināt mehānismus, kas veicina dialogu starp mazākumtautībām un valsti, pilnveidot likumdošanu mazākumtautību tiesību aizsardzības un pretdiskriminācijas jomā, palielināt atbalstu mazākumtautību integrācijai, kā arī veicināt diskusijas sabiedrībā par integrācijas un etniskās politikas jautājumiem. Tostarp ieteikts paplašināt valsts atbalstīto latviešu valodas apguvi, it sevišķi bezdarbniekiem un sociāli mazaizsargātām personām, kā arī naturalizācijas kandidātiem. Ziņojumā norādīts arī uz mazākumtautību pārstāvju bažām par izglītības reformas nelabvēlīgo ietekmi uz izglītības kvalitāti un skolēnu etnisko identitāti.