Raksti

Grieķijas jautājuma risināšanas ilgums norāda uz pareizā signāla nosūtīšanu citām finanšu krīzes rezultātā cietušajām valstīm Eiropas Savienībā. Jau kādu brīdi notiek t.s. manevri – no vienas puses vērojam  ES „stingrā policista” nostāju, un otras – faktiski maksātnespējīgas valsts centienus dažādos veidos atrast pēc iespējas „nesāpīgāku” izeju. 

Politiķu lietotā izslēdzošā retorika, to vidū arī no Saeimas tribīnes un medijos,  var radīt iespaidu par Latviju kā valsti, kur tikai pilsoņi visu zina vislabāk. Tāpēc tikai pilsoņiem ir jābūt iespējām tieši ietekmēt lēmumus. Rodas jautājumu – kādu lomu mēs „atmetam” tiem mūsu sabiedrības locekļiem, kas nav pilsoņi?  

Eiropas valstis nedrīkst ignorēt to, ka ir jāveido labas ekonomiskās attiecības starp Ķīnu un ES, lai Eiropa varētu izmantot Ķīnas strauji augošā tirgus iespējas.   

To valstu prezidentūras, kas neizmanto kopīgo valūtu, ir tikai ES lēmumu pieņemšanas nomalē.   

ES prezidentūra ir brīdis, kad tiek pievērsta uzmanība Latvijas valstij un Latvijas vārdam. Tā ir iespēja prezentēt Latviju.

Eiropas pilsoņu iniciatīva būs iespēja ES līderiem atklāt, ka pilsoņi var būt veiksmīgi sadarbības partneri pozitīvām pārmaiņām.

Ārkārtīgi būtisks punkts ir savlaicīga interešu definēšana un aizstāvēšana ES. Vispirms ir jābūt ļoti skaidram redzējumam nacionālajā līmenī, kas tad mums īsti ir vajadzīgs.

Latvijai vajadzētu dažas skaidri definētas ārpolitikas prioritātes, kurām būtu jāpiešķir atbilstošs finansiālais atbalsts.

Stratēģija Eiropa 2020 ir ambicioza, bet joprojām reālistiska. Galvenie tās izaicinājumi — augsts bezdarba līmenis ES, saspringta budžeta situācija dalībvalstīs, eiro nestabilitāte un demogrāfiskās izmaiņas.

Īrijas latvieti nevar ielikt rāmī — katra dzīvesstāsts arī krīzes apstākļos ir unikāls. Joprojām mazākumā ir tie, kas sevi redz atgriežamies dzimtenē.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas pamatā ir ticība, ka ir nepieciešams instruments, kā ES pilsoņi var palīdzēt vai piespiest institūcijas domāt virzienā, kurā tās nav aizdomājušās.

Lisabonas līguma sekmīgu ieviešanu var ievērojami apgrūtināt tas, ka paredzētie jauninājumi izstrādāti pirms gandrīz desmit gadiem, bet spēkā stājas tagad, kad ES saskaras jau ar jauniem izaicinājumiem.

Neviens patiesībā nezina, kāds varētu būt protestu līmenis pilnīgi attīstītas diktatūras apstākļos valstī, kas iespiesta starp Krieviju un Eiropu.

Tieši maznodrošinātajiem iedzīvotāju slāņiem dzīve ir visgrūtākā, bet valsts nodokļu politika nepalīdz uzlabot viņu situāciju.  

ES attiecībās ar Krieviju pragmatiskums politiskajos un ekonomiskajos jautājumos gūst virsroku pār vērtību un principu aizstāvību.