Ja nenotiks konsekventa izglītības reforma arī latviešu skolās, netiks novērsta provinciālās pašpietiekamības veidošanās sabiedrībā
Arī ja izglītības reforma neizraisītu pretestību, pastāv jautājums, vai ar latviešu valodas prasmes uzlabošanos pietiek, lai visa sabiedrība kļūtu saliedētāka un tolerantāka. No vienas puses, Sabiedrības integrācijas programma norāda uz nepieciešamību veicināt apzinātu kultūru daudzveidību, no otras puses, vidējās izglītības priekšmetu standarti pārsvarā nesatur izteiktu multikulturālisma principu. Uz diskusiju par izglītības nākotni aicina pētniece Marija Golubeva
Vērojot politiskās diskusijas par izglītības reformu Latvijā pēdējo gadu laikā, dažreiz rodas iespaids, ka ekspertu viedokļi par reformu tiek piesaukti pārsvarā tad, kad vajag leģitimēt jau sen izvēlētas un iekonservētas diskusijas dalībnieku pozīcijas. Gan reformas pretinieku, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju viedokļos bieži izskanēja arguments: "Saskaņā ar pedagoģiskām teorijām, viss ir/nav pareizi." Konkrēti eksperti tika piesaukti retāk, vēl retāk varēja dzirdēt viņu viedokļu zinātniskā pamatojuma populāru izklāstu. Runājot par reformas ietekmi uz skolēniem un uz sabiedrību kopumā, abu pušu secinājumi par to labvēlīgo vai kaitīgo efektu visbiežāk aprobežojās ar vispārīgiem apgalvojumiem par "integrāciju uz latviešu valodas pamata", "asimilāciju", "augstāku/zemāku konkurētspēju darba tirgū". Šo vārdu savienojumu biežā rituālā atkārtošana rada pamatu aizdomām, ka aiz vispārīgiem formulējumiem kā parasti slēpjas sabiedrības attīstības vīzijas un stratēģijas trūkums.
Tomēr, ja mēs pieņemam, ka daudzveidīgas un liberālas sabiedrības attīstība ir mums svarīgs mērķis, nav pieņemama skolu politikas reducēšana līdz vispārīgām formulām. Izglītība, īpaši izglītība vidusskolā, ir neatraujami saistīta ar socializāciju, tas ir, ar indivīda kā sabiedrības locekļa attīstību, tā sociālo un politisko vērtību skalas veidošanos. Tāpēc nebūtu pareizi skatīties uz izglītības politiku kā ekskluzīvu pedagoģijas profesionāļu lauciņu, kur vienīgie kritēriji ir atbilstība pedagoģijas teorijām un pasniedzēju valodas prasme.
Pilnu "Diena" raksta tekstu lasiet šeit. |
