Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešana, uzraudzība un plānošana ir laba iespēja konstruktīvai sadarbībai un savstarpējas uzticības veicināšanai starp politiķiem, ierēdņiem un nevalstisko organizāciju aktīvistiem. Tuvākajos gados Latvijas attīstībā caur ES struktūrfondiem tiks ieguldīti milzīgi līdzekļi. Pirmo reizi šo resursu izlietošanas plānošanā un uzraudzībā ir iesaistītas nevalstiskās organizācijas. Tām ir bijusi iespēja gan kritizēt struktūrfondu izlietošanas plānu, gan piedalīties lēmumos par ieviešanas plāna apstiprināšanu. Nevalstiskās organizācijas ir pārstāvētas struktūrfondu uzraudzības komitejā, kuras galvenais uzdevums ir būtībā piešķirt leģitimitāti valsts institūciju sagatavotajiem un jau pieņemtajiem lēmumiem par struktūrfondu ieviešanu[1]. Uzraudzības komiteja tiks sasaukta divreiz gadā un starplaikā pieņems arī lēmumus rakstiskā procedūrā. Lielākā daļa uzraudzības komitejas locekļu dienu dienā strādā pie struktūrfondu ieviešanas savās darba vietās valsts institūcijās, un komitejā faktiski apstiprina sava ikdienas darba rezultātus. Savukārt NVO iegūst pieredzi un zināšanas par struktūrfondiem, esot “ārpus” lēmumiem par struktūrfondu ieviešanu. Lai kvalitatīvi piedalītos šajos lēmumos, NVO ir jāspēj sekot tiem jau to sagatavošanas gaitā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzas Latvijas nevalstiskās organizācijas solidāri iestājās[2] par sabiedrības klātbūtni arī struktūrfondu ieviešanas vadības komitejās[3], kurās tiks pieņemti konkrēti lēmumi par konkrētu fondu izmantojumu. Nav pārsteidzoši, ka valdība, kura sākotnēji pieļāva šādu iespēju[4], nu ir sākusi par to šaubīties – tikko apstiprinātie noteikumi par struktūrfondu vadību vairs neparedz NVO klātbūtni vadības komitejās[5]. Tomēr Ministru kabinets ir uzdevis finanšu ministram kopā ar sabiedrības integrācijas lietu ministru un nevalstiskajām organizācijām “izvērtēt iespējamos risinājumus sabiedrības iesaistīšanai Eiropas Savienības struktūrfondu uzraudzībā”[6]. Tas liecina, ka NVO balsi vairs nav iespējams ignorēt, un tas paver iespēju risināt valsts pārvaldes un pilsonisko aktīvistu savstarpējās sadarbības un uzticības jautājumus. Uz visiem galvenajiem argumentiem, kas izskanējuši pret NVO klātbūtni vadības komitejās, ir iespējams atbildēt. Šie argumenti ir: - NVO klātbūtne paildzinās lēmumu pieņemšanu un kavēs struktūrfondu ieviešanu.
- Konkrētas NVO var nonākt interešu konflikta situācijās (piemērām, lemjot par projektiem, kurās pašas piedalās)”
- Nav skaidrs, kā izraudzīt organizācijas, kuras, pārējo neapstrīdētas, piedalīsies vadības komitejās.
- Kompetences trūkums nevalstiskajā sektorā.
Manuprāt, uz šiem jautājumiem ir rodamas visai vienkāršas atbildes: - Katras vadības komitejas nolikums noteiks lēmumu pieņemšanas kārtību un termiņu. Lielākais risks struktūrfondu ieviešanai drīzāk var būt vadības komiteju pilntiesīgo locekļu nespēja saskaņot lēmumus, nevis NVO novērotāju klātbūtne komiteju sēdēs
- Protams, interešu konfliktu novēršanai vadības komitejās vajadzīga noteikta kārtība – arī valsts institūciju un reģionu plānošanas padomju pārstāvji var izrādīties interešu konfliktā un ne visi vadības komiteju locekļi būs valsts amatpersonas, uz kurām jau attiecas interešu konfliktu novēršanas likumdošana. Nevalstisko organizāciju pārstāvji, piedaloties vadības komiteju darbā novērotāju vai padomdevēju statusā, nevar ietekmēt lēmumus savtīgās interesēs.
- Struktūrfondu vadības komitejas var atvērt nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ar noteiktas procedūras palīdzību. Viens piemērs, kā to izdarīt jau ir – uzraudzības komitejās iekļauto organizāciju saraksts veidojās dialogā starp ministrijām un NVO, kura gaitā tika sarīkota arī objektīva pieteikumu izvērtēšana[7]. Labklājības ministrija rīko atklātu konkursu NVO pārstāvniecībai Kopienas iniciatīvas EQUAL Uzraudzības komitejā (kurā ir noteikta arī interešu konflikta novēršanas kārtība)[8]. Līdzīgi iespējams rīkoties arī vadības komitejās. Šo dialogu ievērojami atvieglos arī noteiktu jomu organizāciju apvienību veidošanās, kas jau sākusies.
- Aizdomas par kompetences trūkumu NVO un ierēdņu attiecībās ir savstarpējas. Tieši tāpēc vadības komiteju atvēršana ļautu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem pārliecināties par ierēdņu profesionalitāti un palielināt savējo. Struktūrfondu pagaidu uzraudzības komitejas pirmā sēde to sekmīgi ļāva izdarīt.
Savstarpēju uzticību valsts un sabiedrības attiecībās var vairot tikai pacietīga savstarpēja komunikācija un atvērtas durvis. Raugoties caur atslēgas caurumu, cieš redze un motivācija…
_____________
[1] Informācijas par struktūrfondu Uzraudzības komiteju ES struktūrfondu mājaslapā [2] NVO aicinājums struktūrfondu uzraudzības komitejās iekļaut nevalstiskās organizācijas, 26.03.04. [3] Informācijas par struktūrfondu vadības komitejām ES struktūrfondu mājaslapā [4] "Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu", kas apstiprināti MK 02.09.2003 sēdē [5] Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību, kas apstiprināti MK 30.03.2004 sēdē [6] Ministru kabineta 30.03.2004 sēdes protokols, 4.punkts
[7] NVO pārstāvju struktūrfondu Uzraudzības komitejā konkursa rezultāti
[8] Konkursa nolikums “Nevalstisko organizāciju pārstāvniecības izvēlei Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL Uzraudzības komitejā”
| 
