Vēlos pieteikties darbībai ES Struktūrfondu Uzraudzības komitejā. Par primāro interešu aizstāvniecības jomu, kurā varētu darboties, uzskatu: “atklātums un godīgums (informācijas pieejamība, procedūras caurredzamība, fondu jēgpilna izmantošana).”[1] Pieteikumā nenosaukšu organizāciju, kurā darbojos, Ceru, ka tas ļaus izskatīt pieteikumu adekvāti un netiks pazaudēta būtiska informācija. Interešu aizstāvības jomas nepieciešamības pamatojums Uzskatu, ka NVO izvirzītā prioritāte fondu izlietojuma godīgumam un atklātībai ir ļoti nozīmīga tieši šajā vēsturiskajā brīdī un tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība sekojošu iemeslu dēļ: 1) Strādājot pie atklātības veicināšanas un uz jēgpilnas fondu izmantošanas virzītu sistēmas darbību, Latvijai būs iespējas pēc būtības izvērtēt pirmo Struktūrfondu darbības posmu, kas ir relatīvi īss(divi gadi parastā cikla – sepitņi gadi vietā), un sagatavot kvalitatīvu un pārskatāmu programmu nākamajam ciklam, kā arī iegūt atbalstu no ES fondu ieguvei. 2) lai kvalitatīvi apgūtu ES naudu nākotnē, svarīgi nodrošināt iedzīvotāju (īpaši mērķa grupu) uzticību naudas sadales procesam. Neuzticība valstij un augstā korupcijas uztvere Latvijā tradicionāli kavē arī iespējami godīgu procedūru ieviešanu dzīvē[2] 3) ES komisija norādījusi uz nepieciešamību novērst naudas izsaimniekošanu ES Struktūrfondu apgūšanā.[3] Atklātas procedūras un sabiedrības uzraudzība ir viens no mehānismiem, kā to panākt. Konkrēti apsvērumi komitejas par Uzraudzības komitejas darbību - Tā kā Uzraudzības komisijas uzdevums ir papildināt un pilnveidot Attīstības plānu, svarīgi, lai plāna prioritātes tiktu attiecīgi pilnveidotas, turpinot iedzīvināt principus, kas vadījuši pirmā plāna izveidi: “partnerība, caurskatāmība, saskaņotība, kvantifikācijasun papildinātība”[4]
- Svarīgi izveidot pilnvērtīgu informācijas sistēmas apriti starp visiem ES Struktūrfondu institucionālās sistēmas posmiem, lai nodrošinātu uzraudzības komitejas darbības kvalitāti. Tieši komunikācijas problēmas līdz šim norādītas būtiska problēma valsts pārvaldes institūcijās Latvijā.
- Uzraudzības komiteja varētu apspriest papildus metodes, kā sabiedrības līdzdalība nodrošinātu Strukturālo fondu godīgu izmantošanu. Viena no metodēm, uz ko nodāda arī Eiropas Komisija Komunikācijā dalībvalstīm[5], ir publisko iepirkumu sabiedriska uzraudzība.
Ārlietu ministrija 2002.-2003. gadā sekmīgi izmantojusi novērotāju līdzdalību vairākos iepirkumos gadījumos. Līdzīga procedūra varētu tikt izmantota ES līdzekļu sadales uzraudzībai.
Uzraudzības komitejai būtu arī jāpievērš uzmanība, lai tiktu nodrošināti pasākumi iepirkumu procedūras apgūšanā, jo līdz ar Struktūrfondu izmantošnau likums Par Iepirkumiem par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām būs jāpiemēro daudz lielākā apjomā insititūcijās bez pieredzes šajā jautājumā.
- Uzraudzības komitejai arī būtu jāraugās, lai Struktūrfondu ieviešana saskanētu ar Latvijas attīstības plāniem un lai tiktu izveidota efektīva izvērtēšanas sistēma, kur orientācija būtu uz rezultātiem, nevis tikai formālai pasākumu izpildei, kā tas līdz šim bieži bijis Latvijas valsts pārvaldē.[6]
- Uzraudzības komitejai jānodrošina, lai nākamā cikla plānošanā tiktu izvērtēta nepieciešamība dažādot pieprasījumu Strukturālā fonda programmām, ne tikai Mērķim 1, kā tas ir šobrīd[7], lai labāk nodrošinātu fondu jēgpilnu izmantošanu
- Vadoties no EK Komunikācijas dalībvalstīm, Uzraudzības komitejai būtu svarīgi nodrošināt, lai starp ieviešamajiem projektiem šajā laika posmā 2004.-2006. būtu iespēja pieteikt projektus, kas veicinātu likuma varu un valsts naudas izlietojuma uzraudzību.[8]
Kandidāta pieredze - Pēdējo desmit gadu laikā esmu darbojusies valsts pārvaldes darba uzraudzībā, pēdējos piecus vadot organizāciju, kura aktīvi piedalās uzraudzībā un priekšlikumu veidošanā un politikas ieviešanā korupcijas novēršanā un informācijas atklātībā Latvijā un uzskatu sevi par eskpertu augšminētajos jautājumos. Man ir pieredze darbībā tādā konsultatīvā padomē kā Korupcijas novēršanas padome.
- Šobrīd pārraugu organizācijas darbu, kuras budžets pēdējo gadu laikā ir bijis 100 000-150 000 Eiro. Katru gadu vadu un pārraugu apmēram 15 projektu īstenošanu atbilostoši organizācijas specifikai.
- Manis pārstāvētai organizācijai ir pieredze sabiedriskas uzraudzības nodrošināšanā valsts iepirkumu jomā
- Īpaši būtisks pētījums, kas palīdzētu līdzdarboties ES fondu izmantošanas uzraudzībā, ir “Valstiskā godaprāta analīzes vērtējums”, kas sniedza informāciju par trūkumiem valsts pārvaldē kopumā un atsevišķās nozarēs.
- Esmu vadījusi NVO sadarbību ar valsts institūcijām, kur vienmēr esmu konstruktīvi mēģinājusi nodrošināt, lai idejas, kuras aizstāv mana organizācija tiktu ieviestas valsts pārvaldē.
- Manis pārstāvētai organizācijai ir nodaļas visās ES kandidātvalstīs un pārstāvniecība Briselē. tas var palīdzēt adekvātāk veikt uzraudzības un konstultatīvo lomu Struktūrfondu pārraudzībā
Sadarbība ar citām NVO Manas organizācijas darbība vienmēr ir bijusi vērsta uz koalīciju veidošanu ar citām sabiedriskajām organizācijām. Jebkurā organizācijas projektā vienmēr iesaistām citas ieinteresētās organizācijas un speciālistus. Tieši pēc mūsu organizācijas pētījuma sadarbībā ar NVO centru radīts ideālais Konsultatīvās padomes modelis, kurā liela loma atvēlēta NVO pārstāvju atgriezeniskai saiknei ar savu organizāciju un citām NVO. Vēlētos nodrošināt sekojošo (prioritārā secībā): 1) regulāras konsultācijas ar visām ieinteresētajām NVO, ieskaitot manas NVO ieinteresētos biedrus, par komitejas darbību, kā arī Struktūrfondiem un to izmantošanas kārtību, kuru laikā a) informēt par jaunākajumiem no komitejas darba un vispārējām tendencēm, kā arī iespējamām problēmām; b) iegūt idejas un ieteikumus par komitejas darbu, izmantojot NVO biedru un pārstāvju profesionālās zināšanas jomās, kas skar fondu un komitejas darbību; c) iesaistīt NVO aktivitātēs, ja nepieciešams plašākas sabiedrības atbalsts, viedokļa noskaidrošana, vai informācijas izplatīšana; 2) vispārēju kritēriju izstrāde uzraudzībai par vides aizsardzības, sociālajiem, kā arī atklātības un godīga procesa jautājumiem; a) lai veidotu sistēmisku attieksmi pret minētajiem jautājumiem (programma – minimums), b) lai NVO pārstāvji var veikt adekvātu pārstāvniecību apstākļos, kad interešu konflikta dēļ uzraudzību nevarēs veikt profesionālās organizācijas 3) informācijas sniegšana pa esošiem NVO kanāliem – e-pasta diskusiju grupas, NVO centra un pārstāvēto organizāciju mājas lapām, ziņu lapām un regulārajām publikācijām. Interešu konfliktu mehānismi Uzsākot komitejas darbu, jānoskaidro, kādā veidā Struktūrfondu apguvē un uzraudzībā tiks ievēroti interešu konflikta novēršanas principi gan NVO, gan pārējiem Uzraudzības komitejas darbiniekiem. Daudzas NVO iespējams vēlēšies pretendēt kādā no fondu programmām. Jāraugās, lai šie principi tiktu ievēroti atbilstoši ES normām. ___________________________
[1] Aicinājums NVO pieteikties Struktūrfondu uzraudzībai, http://www.ngo.org.lv/?news=946 [2] uz to norāda vairāki avoti, bet arī EK 2002.gada Progresa ziņojums par Latviju, 24.lpp.,
http://www.europa.eu.int/comm/enlargement/report2002/lv_en.pdf [3] Communication from the Commission, Further Indicative Guidelines for the Candidate Countries, 12.03.2003, COM (2003)110 final,
http://europa.eu.int/eur-lex/en/com/cnc/2003/com2003_0110en01.pdf [4] Latvia, Draft Single programming Document, Objective 1 Programme 2004-2006 , Project, http://www.politika.lv/polit_real/files/lv/SPD20031113.pdf [5] ibid, 5.lpp. [6]Politikas lēmumu [ieņemšanas process Latvijā, Valsts Kanceleja, 2001, 5.lpp. http://www.mk.gov.lv/site/New%20Folder/files/Dazadi/valstspolitika.pdf [7] Communication from the Commission, Further Indicative Guidelines for the Candidate Countries 2.-3.lpp., kā arī LR Finanšu ministrijas mājas lapas informācija par ES Struktūrfondiem, http://www.fm.gov.lv/page.php?id=212 [8] Communication from the Commission, Further Indicative Guidelines for the Candidate Countries, 10.lpp. |
