|
Izmaiņas (secība atbilstoši grozītajiem pantiem)
|
Īsi Ivetas Kažokas komentāri
|
1.
|
Skaidri pateikts, ka partijas nedrīkst finansēt no ienākumiem (dividendēm), ko dod attiecīgās partijas ieguldījumi kapitālsabiedrībās
|
KNAB ierosinājums, kura analogu Providus piedāvāja vēl Partiju likuma tapšanas gaitā, taču tad tas netika atbalstīts. Domāju, ka tas veicinās partiju darbības finansiālo caurskatāmību (neļaujot partijā iepludināt finansējumu caur dividendēm), lai gan Latvijas partijām šāds finansējuma piesaistes veids līdz šim nav bijis īpaši raksturīgs.
|
2.
|
Palielināts atļautais ziedojumu apmērs partijai – no 10 000 latiem uz 100 minimālajām mēnešalgām (šogad – 16 000 lati).
|
Neskatoties uz to, ka pret šo grozījumu no partijām iebilda tikai PCTVL, uzskatu, ka šāds ziedojumu limits Latvijas kontekstā ir daudz par augstu. Ļoti augsti atļautie ziedojumu limiti ir attaisnojami tikai valstīs, kur partijām ziedo ļoti daudzi vēlētāji, turklāt lielie ziedojumi veido salīdzinoši mazu daļu no partijas ikgadējiem ienākumiem (piemēram, Vācijā). Latvijā partijas gandrīz visus savus ienākumus gūst caur ziedojumiem, vidējais ziedojumu apmērs ir ļoti augsts (līdz pat vairākiem tūkstošiem latu) un ziedotāju loks – šaurs. Šāda situācija rada lielus valsts nozagšanas riskus. Tādēļ šādas izmaiņas var padarīt Latvijas partijas vēl vairāk atkarīgas no šaura ziedotāju loka, nekā tas ir šobrīd. Bez tam domāju, ka bija nepareizi šo limitu piesaistīt izmaiņām minimālās algas apmēros. Minimālā alga ir pēdējos gados visstraujāk augošais „indekss”, kas turklāt nav saistīts ar partiju darbībai relevantiem rādītājiem (piemēram, reklāmas cenu izmaiņas).
|
3.
|
Atcelts ierobežojums partijām pieņemt ziedojumus no personām, kuras:
· sodītas par tīšu noziegumu pret īpašumu, · sodītas par tīšu noziegumu tautsaimniecībā, · sodītas par tīšu noziegumu valsts institūciju dienestā Tāpat atcelts ierobežojums finansēt partijas bijušajiem Valsts drošības komitejas štata, ārštata darbiniekiem un informatoriem. Šie ierobežojumi aizstāti ar aizliegumu finansēt partijas tām fiziskajām personām, kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās.
|
Manuprāt, saprātīgas izmaiņas, kas daudz tiešāk iezīmē to personu loku, kuru finansējumu politiskajām partijām ir vērts ierobežot. Nepieciešamība KNAB salīdzināt partiju ziedotāju sarakstu ar „čekas maisu” kartotēku, iestādei prasīja daudz resursu un nekādas reālas atdeves no tās neesot bijis.
|
4.
|
Samazināts priekšvēlēšanu periods (uz kuru attiecas priekšvēlēšanu tēriņu griesti) – no 270 dienām uz 120 dienām
|
120 dienas aptver laika posmu, kad partijas izvieto lielāko politisko reklāmu daudzumu, taču šis periods varēja būt par mēnesi ilgāks (160 dienas), ņemot vērā to, ka 2002.gadā dažas partijas sāka reklāmas kampaņu 5 mēnešus pirms vēlēšanām.
|
5.
|
Partiju tēriņu griestos vairs neietilps visas to priekšvēlēšanu izdevumu kategorijas, bet gan tikai:
1) reklāmas; 2) pasta izdevumi; 3) labdarības pasākumu finansēšana, sponsorēšana; pabalstu un dāvinājumu izmaksāšana/izdarīšana. Par citām izdevumu kategorijām (piemēram, darba algas, telpu īre kampaņai) partijām būs jāatskaitās savās deklarācijās. |
Šīs izmaiņas atbalstīja visas partijas. Domāju, ka tās ir saprātīgas, taču nekonsekventas. Proti, nav skaidru kritēriju, kādēļ ierobežoti tiek tieši šīs, bet ne citas priekšvēlēšanu izdevumu grupas. Ja kritērijs būtu attiecīgo izdevumu augstās izmaksas, tad starp ierobežotajām kategorijām būtu jābūt arī reklāmas izveidošanas izmaksām (maksājumi attiecīgajiem PR speciālistiem), darba algām, u.tml.
Domāju, ka šobrīd Latvijā ir attaisnojami visus partiju priekšvēlēšanu izdevumus nepakļaut griestiem (līdzīgi kā Kanādā, kur griesti attiecas tikai uz reklāmas izvietošanas un izveidošanas izmaksām), jo partijām nav pieejamas skaidras vadlīnijas par to, kuri to regulārie izdevumi un kādā veidā būtu ieskaitāmi priekšvēlēšanu limitos (piemēram, algas darbiniekiem, kas pastāvīgi strādā partijā – kā rēķināt to ieguldījumu konkrēti kampaņai? Vai un kāpēc partijām ir jāuzskata drošības nauda dalībai vēlēšanās par priekšvēlēšanu izdevumu? u.tml.) KNAB aprēķini rāda, ka ar grozījumiem no griestiem izņemto kategoriju īpatsvars ir aptuveni 20%. Pozitīvi ir tas, ka partijām saglabājas pienākums par šiem „citiem” izdevumiem ļoti detalizēti atskaitīties – tādā veidā partijām vajadzētu samazināties motivācijai šos izdevumus slēpt (apspriešanas laikā partiju pārstāvji atzina, ka šie izdevumi līdz šim netika korekti norādīti) un būs vienkāršāk aprēķināt to patieso nozīmi. Taču arī jaunā redakcija atstāj vietu interpretācijām – piemēram, kā nošķirt „sabiedriskus pasākumus” (kas neietilpst griestos) no „labdarības pasākumiem” (kuri jāierēķina partijai atļautajos tēriņu limitos)?
|
6.
|
Partijām vairs nebūs jāiesniedz priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācija un paziņojums par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem. Taču saglabājas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija, kura partijām ir jāiesniedz pēc vēlēšanām.
|
Abi dokumenti bija anahronisms no laikiem, kad pār partiju izdevumiem nebija noteikti tēriņu griesti. Partijas nereti tajos sniedza maldinošu informāciju. Arī no sabiedriskās kontroles viedokļa šiem dokumentiem nebija lielas nozīmes.
|
7.
|
Palielināti partijām atļautie priekšvēlēšanu izdevumi (no aptuveni 280 000 latu uz aptuveni 470 000 latu)
|
Providus 9.Saeimas vēlēšanu monitoringa ziņojumā tiek ieteikts paaugstināt atļauto priekšvēlēšanu tēriņu apmēru, secinot, ka tas ir objektīvi kļuvis par zemu (vismaz 5 partijas bija tuvu pārsniegumam). Domāju, ka panāktais kompromiss ir tomēr nedaudz par augstu, vērtējot partiju iespējas godīgā ceļā kampaņai vajadzīgos līdzekļus savākt. Tomēr ja politiskās partijas būs gatavas šo griestu apmēru respektēt, nemēģinot tos dažādos ceļos apiet, tas tomēr ir vērtējams kā pieņemams kompromiss.
|
8.
|
Partiju priekšvēlēšanu tēriņu griesti ir piesaistīti izmaiņām Latvijas iedzīvotāju vidējai algai
|
Pozitīvi vērtējams tas, ka partijām atļautais tēriņu apmērs „nenovecos” tik ātri kā līdz šim, kā arī tas, ka šis limits nav piesaistīts pārāk ātri augošam rādītājam.
|
9.
|
Noteikti mazāki partijām pieļauto tēriņu griesti uz EP vēlēšanām
|
Atšķirībā no vecākās likuma redakcijas, izdevumu limiti uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir būtiski samazināti (tie ir vairāk nekā 2 reizes mazāki nekā uz pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām). Tas ir korekts samazinājums gan ņemot vērā citu valstu pieredzi (piemēram, Lielbritānijā uz EP vēlēšanām ir atļauts tērēt vairāk nekā 5 reizes mazāk nekā uz parlamenta vēlēšanām), gan Latvijas pirmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu (2004.gadā) praksi – kur lielāko partiju izdevumi bija caurmērā 50 000 -60 000 lati.
|
10.
|
Atrasts risinājums 2009.gada vēlēšanām, kad vienā dienā sakritīs Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanas. Proti, tiks vēl vairāk samazināta summa (uz pusi), ko partija drīkst tērēt uz Eiropas parlamenta vēlēšanām un tad pār abām vēlēšanām noteiktie griesti tiks skaitīti kopā. Tas nozīmē, ka partija, kas pieteiksies tikai uz EP vēlēšanām, varēs tērēt 90 000 latus, bet partija, kas pieteiksies gan uz visu pašvaldību vēlēšanām, gan uz EP –aptuveni 560 000 latus.
|
Uzskatu, ka šis risinājums, ņemot vērā Latvijas politiskās reālijas (visas lielās un vidēji lielās partijas piedalās gan pašvaldību, gan EP vēlēšanās), ir saprātīgs. Iespējams, ka varēja noteikt zemākus maksimālos limitus tām partijām, kas piedalās visās pašvaldībās un arī EP un augstāku griestu „atskaites” punktu tām partijām, kas ir izvēlējušās piedalīties tikai EP vēlēšanās un dažās pašvaldībās, taču tas būtu prasījis daudz sarežģītāku regulējumu.
|
11.
|
Skaidri pateikts, ka partiju tēriņu griestos ietilpst partiju reklāmu izdevumu izmaksas neatkarīgi no tā, kad veikts maksājums.
|
Lai gan KNAB arī līdz šim šādi ir interpretējis likumu, tomēr skaidrības labad bija svarīgi precizēt, ka – pat ja, piemēram, partija par reklāmu izvietošanu ir norēķinājusies 2 gadus pirms vēlēšanām vai norēķināsies 2 gadus pēc vēlēšanām, šie izdevumi tomēr tiek ieskaitīti 120 dienu atļautajā priekšvēlēšanu periodā.
|
12.
|
Partiju ikgadējās deklarācijas ir pilnībā aizstājis gada pārskats. KNAB būs partiju gada pārskati jāpublisko biroja mājas lapā
|
Kopumā pozitīvi vērtējams jaunievedums, ņemot vērā to, ka deklarācijā un gada pārskatā norādāmā informācija pārklājās un gada pārskatā norādāmā informācija ir daudz detalizētāka.
Vienīgā problēma – Administratīvo pārkāpumu kodekss šobrīd paredz ievērojami zemākus sodus par nepareizu gada pārskata aizpildīšanu nekā par partiju ikgadējo deklarāciju aizpildīšanu. Tas nozīmē, ka ja līdz šī gada beigām Saeima nebūs labojusi APK, tad samazināsies partijām par pārkāpumiem noteikto sodu amplitūda.
|
13.
|
Noteikts 5 gadu noilguma termiņš prasībai partijām atmaksāt nelikumīgos ziedojumus un pirms vēlēšanām pārtērētos līdzekļus.
|
Domāju, ka noilguma termiņš ir saprātīgs, ņemot vērā, ka par APK pārkāpumiem noilgums iestājas pēc 1 gada, nodokļu uzrēķiniem – 3 gadi.
|
14.
|
Paredzēts, ka partijai jāvēršas pie zvērināta revidenta tikai tad, ja tās apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par 10 minimālajām mēnešalgām
|
Saprātīgas izmaiņas.
|
15.
|
Skaidri pateikts, ka partiju pārkāpumus ir jāvērtē atbilstoši spēkā esošajam likumam pārkāpuma izdarīšanas dienā.
|
Tas nozīmē, ka izmaiņām partiju finansēšanas regulējumā nebūs atgriezeniskas ietekmes – piemēram, ja kāda partija būtu pieņēmusi 14 000 latus tad, kad maksimālais ziedojuma apmērs bija 10 000 lati (kurš vēlāk mainījās uz 16 000 latiem), tad šo partiju joprojām varēs sodīt par nelikumīgu ziedojumu pieņemšanu. Līdzīgi ar partiju pārtēriņu pirms vēlēšanām.
|
16.
|
Ministru kabinetam tika uzdots līdz 2009.gada 1.maijam izstrādāt likuma grozījumus, kas paredz politisko organizāciju (partiju) daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem
|
Ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā izskatīsies šie likuma grozījumi, taču kopumā domu par to, ka Latvijas partijas daļēji būtu jāfinansē no valsts budžeta, es pilnībā atbalstu.
|
