PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA Sorosa fonda Latvijas atbalstītajā Dr.Jāņa Ikstena pētījumā “Institucionāli mehānismi atbildīgas politikas veicināšanai Latvijā: Satversmes reformas priekšlikumu politoloģisks novērtējums” galvenā uzmanība pievērsta priekšlikumiem ieviest Latvijā tieši ievēlēta Valsts prezidenta institūciju un pāriet uz jaukto vēlēšanu sistēmu, izraugoties Saeimas deputātus, kā arī analizētas šo jaunievedumu iespējamās sekas un rezultativitāte. Visrūpīgāk minētos priekšlikumus formulējusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kuras darba grupa ar partijas priekšsēdētāju Juri Bojāru priekšgalā ir izstrādājusi jaunas Satversmes projektu. Tieši ievēlēta Valsts prezidenta idejas popularitāti nosaka kā sociāli, tā politiski cēloņi. LSDSP priekšlikums paredz tieši ievēlētas Valsts prezidenta institūcijas ieviešanu, kam būtu paplašinātas tiesības iecelt augstākās amatpersonas un atlaist Saeimu. Tomēr prezidenta pilnvaras izpildvaras sfērā būtībā netiktu paplašinātas. Šī priekšlikuma izvērtējums rāda, ka Valsts prezidenta iespējas ietekmēt ikdienas politiku saglabātos nelielas, vienlaikus radot apdraudējumu tradicionāli trauslajai Latvijas politikas stabilitātei. Tāpēc tas nenovērš konstitucionālās reformas prasību cēloņus un nesasniedz izvirzītos mērķus, izņemot klaji politiskus uzdevumus. LSDSP priekšlikums mainīt Saeimas vēlēšanu sistēmu paredz saglabāt pašreizējo Saeimas deputātu skaitu, taču tikai pusi deputātu ievēlēt no proporcionālajiem daudzmandātu apgabaliem. Otra puse deputātu tiktu izraudzīta 50 vienmandāta apgabalos pēc vienkāršā vairākuma sistēmas. Šāda kārtība pazīstama kā paralēlā balsošana (nevis jauktā sistēma!). Šī priekšlikuma izvērtējums rāda, ka ir iespējama būtiska spēku samēra maiņa Saeimā par labu partijām, kuru atbalstītāji dzīvo ģeogrāfiski kompakti vai arī kuriem ir neliels pārsvars daudzos vēlēšanu apgabalos. Vienlaikus tas arī nozīmē lielus proporcionalitātes kropļojumus. Teorētiski vispārināta citu valstu pieredze tomēr vedina domāt, ka reformas rezultātā politiķu saikne ar vēlētājiem varētu nostiprināties, taču tas notiktu vienīgi vienmandāta apgabalos. Tas acīmredzot veicinātu politiķu atbildīgumu, vairotu politiskās sistēmas leģitimitāti un sabiedrības apmierinātību ar sistēmas funkcionēšanu. Tomēr konkrētajos sociāli politiskajos apstākļos par primāru būtu uzskatāma pašreizējās Saeimas vēlēšanu sistēmas priekšrocību pilnvērtīga izmantošana, uzsverot iespēju vēlētājiem izteikt savu attieksmi pret katru no izvēlētā saraksta kandidātiem, veicot likumā noteiktās atzīmes biļetenā.
Institucionāli mehānismi atbildīgas politikas veicināšanai Latvijā PDF (669 Kb) | 
