Izvērtējot priekšvēlēšanu aģitācijas procesu pirms 2001.gada pašvaldību vēlēšanām, NRTP konstatēja, ka esoša likumdošana (1994 gada likums Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām un 1995.gada likums Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām) nedod iespēju nodrošināt operatīvu priekšvēlēšanu aģitācijas radio un televīzijā pārkāpumu konstatāciju un novēršanu. Galvenie tiesiskie aspekti, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, ir sekojoši: - Abi normatīvie akti ir juridiski nevecojuši, jo kopš 1994. un 1995. gada audiovizuālā joma ir būtiski progresējusi - gan tehniskā, gan arī profesionālā aspektā, līdz ar to ir radušās iespējas izmantot dažādus paņēmienus (īpaši slēptā reklāma, sponsorējumi u.c.), kuru tiesisko regulējumu šie normatīvi nesniedz.
- Neviens no normatīvajiem dokumentiem nenosaka institūciju, kura uzrauga to ievērošanu un būtu tiesīga piemērot sankcijas par to pārkāpumiem. NRTP kompetence ir noteikta Radio un televīzijas likumā, kurš paredz, ka NRTP uzrauga tikai to un sankcijas piemēro tikai par tā pārkāpumiem.
- Neviens no normatīviem nesniedz ļoti būtisku terminu definējumus - kas ir slēptā reklāma, priekšvēlēšanu periods, priekšvēlēšanu aģitācija un tās rīkotāji u.c.
- Nav formulēti priekšvēlēšanu aģitācijas mērķi un uzdevumi, noteikts kā politiskā reklāma ir atdalāma no pārējās programmas utt.
- Auditorija nav pasargāta no politiskās ietekmēšanas vēlēšanu dienā (šāds aizliegums ir noteikts pat Krievijā), rezultātu "aktīvas prognozēšanas" vēlēšanu dienā utt.
- Daudzas ļoti būtiskas normas - kā bezmaksas raidlaiks ir kļuvušas par formalitāti, jo tas tiek piešķirts ētera laikā, kurā ir minimāls daudzums skatītāju un klausītāju, līdz ar to sabiedrību šī informācija principā nesasniedz un šis princips kļūst bezjēdzīgs utml.
Visu šo jautājumu risināšanas nolūkā NRTP izveidoja Darba grupu, kurai tika formulēts sekojošs uzdevums - veikt citu Eiropas valstu likumdošanas analīzi priekšvēlēšanu aģitācijas jomā, apkopot visus izskanējušos viedokļus un veiktās analīzes rezultātus, un sagatavot grozījumu projektu, kas radītu tiesiski harmonisku bāzi priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai un tās uzraudzībai. Darba grupas viedoklis tika formulēts sekojoši - spēkā esošo normatīvo dokumentu "grozīšana" neradīs tiesiski vienotu vidi. Ir nepieciešams veidot uz abu likumu bāzes jaunu normatīvu dokumentu par priekšvēlēšanu aģitāciju kopumā, kas noteiktu vienotus pamatprincipus gan aģitācijai raidorganizācijās, gan publiskās vietās u.c., kā arī preses izdevumos (galvenais jautājums, kuram būtu jāpievēršas izskatot šo projektu Saeimā).
|
