Runāt par deputātu neaizskaramību nu ir kļuvis labais tonis. Satversmes 30.pants ("Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas") jau izsenis šķitis kā kamols kaklā. Arī šo rindu autoriem Satversmē deputātiem noteiktās privilēģijas neliekas pareizas esam, tāpēc ar sabiedrības un politiķu progresīvās daļas spēkiem tās nepieciešams mazināt tiktāl, kad tās sasniedz demokrātiskai valstij atbilstošu līmeni. Šobrīd patiešām ir nonākts ļoti tuvu tam, lai mūsu Satversmes noteikumus pieskaņotu mūsdienu konstitucionālās teorijas un prakses atziņām.
Neviens nešaubās, ka aizliegums deputātu administratīvi sodīt bez Saeimas piekrišanas ir sen pārdzīvojis tos laikus, kad tā nepieciešamība kalpoja kā aizsardzība pret izpildvaras politiski motivētām apsūdzībām un garants parlamenta pienācīgai funkcionēšanai. Drīzāk otrādi: deputātu prātu tramdīšana ar izdošanas pamatotības izvērtēšanu (lasi: cik bija dzēris, cik pārsniedza ātrumu u.tml.) bieži vien atrauj pat četras stundas dārgā laika vai pat traucē naktsmieru. Arī deputāti, šķiet, ir vienisprātis, ka šis noteikums no Satversmes būtu svītrojams. Pilnu Dienas rakstu lasiet šeit |
