Turpinot iepazīstināt ar politisko vai sabiedrisko organizāciju izvirzītajām likumdošanas iniciatīvām, publicējam vairāku sabiedrisko organizāciju - atklātā sabiedriskā fonda Burtnieks, sabiedriskās organizācijas Baltijas vienība, jauniešu sabiedriskās organizācijas Visu Latvijai atbalstītā alternatīvā Saeimas vēlēšanu likuma projektu. Lai ierosinātu tautas nobalsošanu par šo likumprojektu, 2002.gadā iniciatīvas grupa organizēja parakstu vākšanu, taču pilsoņu niecīgā atbalsta dēļ tā ir pārtraukta.
Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas Saeimas deputātu izvēles kārtībā, daudzkārt palielinot vēlēšanu apgabalu skaitu, ļaujot sarakstus pieteikt partijās neiesaistītiem pilsoņiem un izvirzot papildu prasības kandidātiem. I. sadaļa. Ievada noteikumi 1. pants. (1) Šā likuma galvenais mērķis ir veicināt no Satversmes 2. panta izrietošā tautvaldības principa realizāciju vēlētāja politiskajā darbībā. (2) Šā likuma mērķi ir: 1) veicināt godīgu, uzticamu un savam uzdevumam piemērotu deputātu ievēlēšanu Saeimā; 2) nepieļaut kā deputāta, tā vēlētāja nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā stāvoklī; 3) samazināt iespēju izmantot deputāta stāvokli šaurās un savtīgās atsevišķu personu un to grupu, t.sk. frakciju, biznesa struktūru, citu vietējo un starptautisko organizāciju interesēs; 4) veicināt Latvijas valsts un vēlētāju interesēm atbilstošu Saeimas deputāta darbību; 5) novērst deputātu kandidātu izvirzīšanas pārvēršanu par partiju (politisko organizāciju un to apvienību) monopolu; 6) novērst vilcināšanu tautas nobalsošanas jomā; 7) veicināt to personu efektīvu sodīšanu, kas izdarījušas pārkāpumus vēlēšanu un tautas nobalsošanu jomā. 2. pants. (1) Saeimas vēlēšanu likums sastāv no vairākām sadaļām, kurās ir ietverti: 1) ievada noteikumi; 2) noteikumi par Saeimas vēlēšanām; 3) dažādi noteikumi; 4) noteikumi par noziedzīgiem nodarījumiem sakarā ar vēlēšanām un tautas nobalsošanu; 5) pārejas noteikumi. (2)Saeimas vēlēšanu likums ir izstrādāts Saeimas vēlēšanu likuma un dažu citu Latvijas pilsoņu interesēm neatbilstošu likumu normu vietā. (3) Lai ierobežotu partiju ietekmi uz likumu izstrādāšanu un pieņemšanu, var ievēlēt arī bezpartijiskos deputātus. 3. pants. (1) Saeimas deputātu ievēlēšanas process sastāv no: 1) deputātu kandidātu izvirzīšanas, 2) balsošanas par deputātiem: 3) balsu skaitīšanas, 4) vēlēšanu rezultātu paziņošanas. (2) Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanu laikā vēlēšanu apgabalos, vēlēšanu iecirkņos un visu līmeņu vēlēšanu komisijās darbojas novērotāji. (3) Novērotāji var būt: 1) deputātu kandidāti; 2) deputāti; 3) deputātu pilnvarotie, 4) deputātu kandidātu pilnvarotie; 5) sabiedrisko organizāciju, arodbiedrību, partiju (politisko organizāciju) un to apvienību pilnvarotie. 4. pants. Vēlēšanas notiek vienā kārtā pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. 5. pants. Attiecībā uz atsevišķu partiju vai sabiedrisko organizāciju finansiālo pārbaudi pirms vēlēšanām visām organizācijām ir jānodrošina pilnīga atklātība savā darbībā, saņemot naudas līdzekļus vai dāvinājumus. Mēneša laikā pēc naudas vai dāvinājuma saņemšanas dāvinātās summas, kā arī iepriekšējos ziedojumos saņemtā summa pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām ir jāpublicē "Latvijas Vēstnesī". II. sadaļa. Saeimas vēlēšanas 1. nodaļa. Vēlēšanu tiesības un vēlēšanu apgabali 6. pants. Tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 7. pantā minētajiem ierobežojumiem. 7. pants. Tiesību vēlēt nav: 1) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās; 2) aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums: 3) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām; 4) personām, kuras ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot reabilitētos; 5) personām, kuras notiesātas par kriminālpārkāpumiem, kas izdarīti aiz mantkārīgiem motīviem, kas ir kriminālpārkāpumi arī šī likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta vai kuras nav reabilitētas; 6) personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas; 7) personām, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki; 8) personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. 8. pants. (1) Personai ir tiesības vēlēt vēlēšanu apgabalā pēc pieraksta vai reģistrācijas vietas, ja šī persona pirms vēlēšanu dienas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir nodzīvojusi vienu gadu. Par reģistrācijas vietu uzskatāma arī vieta, kurā persona ir dzīvojusi, noslēdzot īres vai apakšīres līgumu (vienošanos). (2) Ja persona nav nodzīvojusi ar pierakstu vienu gadu vēlēšanu apgabala teritorijā, tad šai personai jāvēlē pēc iepriekšējās pieraksta vietas, kurā persona ir nodzīvojusi vienu gadu. 9. pants. (1) Personām, kuras sastāv laulībā, ir tiesības vēlēt vēlēšanu apgabalā pēc otra laulātā pieraksta vietas. (2) Ja personai nav bijusi pieraksta vieta Latvijā, tad šī persona balso pa pastu Rīgas pilsētas vēlēšanu Centra rajona apgabalā. 10. pants. (1) Saeimā var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu un kurš ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā ir bijis pierakstīts (reģistrēts) attiecīgā vēlēšanu apgabala teritorijā, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem ierobežojumiem. (2) Rīgas pilsētas Centra rajona vēlēšanu apgabalā, kur balso ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, var kandidēt ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, kuri ir vecāki par 21 gadu un kuri ir nodzīvojuši ārvalstīs vismaz trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šajā likuma 11. pantā minētajiem ierobežojumiem. 11. pants. (1) Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par deputātu kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras: 1) likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām; 2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās; 3) ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot reabilitētos: 4) notiesātas par kriminālpārkāpumiem, kas izdarīti aiz mantkārīgiem motīviem, kas ir kriminālpārkāpumi arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta vai arī kuras nav reabilitētas; 5) izdarījušas noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas; 6) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, ārštata darbinieki, informatori, uzticības personas, aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu turētāji, satikšanās dzīvokļu turētāji, satikšanās punktu turētāji, dzīvokļu - slazdu turētāji, "pastkastīšu" turētāji, konspiratīvo telefonu vai citu konspiratīvo sakaru līdzekļu turētāji vai segorganizācijas jebkurā tās formā turētāji, PSRS robežapsardzības karaspēka vienību izlūkošanas daļu, pretizlūkošanas daļu, sevišķo daļu darbinieki. 7) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās; 8) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei. (2) Ja PSRS Valsts drošības komitejas karaspēka vai robežapsardzības karaspēka obligātā dienesta militārpersonas dienesta laikā nav izdarījušas noziedzīgus nodarījumus vai veikušas darbības, kuras padara fiziskas personas par cietušajiem, likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" ceturtā panta izpratnē, tad uz viņām neattiecas šā panta pirmās daļas sestajā punktā paredzētie ierobežojumi. (3) jautājumā par PSRS robežapsardzības karaspēka virsnieku un zemāku pakāpju virsdienesta militārpersonu pielīdzināšanu PSRS Valsts Drošības komitejas darbiniekiem jāpieņem īpašs likums. 12. pants. (1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai militārpersona, izņemot ārrindas dienesta zemessargus, viņus pēc deputāta kandidāta pieteikuma reģistrēšanas jāatstata no ieņemamā amata (dienesta) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai. Neievēlēšanas gadījumā deputāta kandidāta atstatīšana izbeidzas un tas atgriežas iepriekšējā amatā. Par atstatīšanas laiku darba alga tiek saglabāta. Pēc deputāta darbības izbeigšanas deputāts pēc viņa lūguma tiek atjaunots iepriekšējā amatā (dienestā), ja ir ieņēmis nevēlētu amatu. (2) Obligātā militārā dienesta militārpersonas uz vēlēšanu kampaņas un deputāta amata laiku tiek atbrīvotas no obligātā militārā dienesta. (3) Pilsētas vai novada domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes (padomes) deputāta mandātu. 13. pants. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma trīsdesmit piecos vēlēšanu apgabalos atbilstoši šā likuma pielikumam Nr. 1. Nosakot apgabala robežas, tām jāsakrīt ar republikas pilsētu un rajonu robežām. Ventspils pilsēta un Ventspils rajons veido vienu vēlēšanu apgabalu, Jelgavas pilsēta un Jelgavas rajons -vienu vēlēšanu apgabalu un Alūksnes rajons un Gulbenes rajons - vienu vēlēšanu apgabalu. Katrs Rīgas pilsētas rajons vai priekšpilsēta ir viens vēlēšanu apgabals 14. pants. Ārvalstīs dzīvojošie balsstiesīgie Latvijas pilsoņi ir - Rīgas pilsētas Centra rajona vēlētāji. 2. nodaļa. Kandidātu sarakstu iesniegšana 15. pants. (1) Deputāta kandidātu sarakstu var iesniegt vismaz 200 vēlētāju liela kopa, kuri dzīvo attiecīgajā vēlēšanu apgabalā, un uz kuriem neattiecas šā likuma 8. pantā noteiktie ierobežojumi. Katrs vēlētājs ir tiesīgs parakstīties tikai par vienu deputātu kandidātu sarakstu. (2) Politisko partiju, sabiedrisko organizāciju un to apvienību biedriem un atbalstītajiem kandidātiem ir pienākums norādīt kandidātu pieteikumā un vēlētāju sapulces savu piederību pie politiskajām partijām, sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, kā arī faktu, ka viņus atbalsta kāda politiska partija, sabiedriska organizācija vai to apvienība. (3) Deputātu kandidātu sarakstu apgabala vēlēšanu komisijai iesniedz paši deputātu kandidāti vai viņu pilnvarotas personas. Apgabala vēlēšanu komisija iesniedz deputātu kandidātu sarakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai. (4) Deputātu kandidāti, kuri ir pieteikušies vairākos vēlēšanu apgabalos, tiek izslēgti no kandidēšanas vēlēšanās. (5) Deputāta kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas. (6) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā, kandidātu sarakstus var iesniegt - sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, un pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir trīsdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas. (7) Izvirzot deputāta kandidātu, vēlētājs ieraksta iesniegumā savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, parakstās. Šo parakstu apliecina zvērināts notārs, pagasttiesas vai bāriņtiesas tiesnesis, saņemot par to atlīdzību ne mazāk kā Ls 0,35 (ieskaitot PVN) apmērā par katru parakstu un valsts nodevu Ls 0,20 apmērā par katru parakstījušos vēlētāju sarakstu. Šis noteikums par atlīdzības un valsts nodevas apmēru attiecas arī uz parakstīšanos par tautas nobalsošanas sarīkošanu (šā likuma 63. pants). 16. pants. (1) Kandidātu sarakstos norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir, tautība, dzīvesvietas adrese, izglītība, specialitāte, nodarbošanās un ieņemamais amats. (2) Deputātu kandidātu sarakstam jābūt skaidri salasāmam, bez svītrojumiem, un to paraksta deputātu kandidāti un ne mazāk kā 200 vēlētāju, kas viņus ir izvirzījuši. Deputātu kandidātu grupai no viena saraksta jāiesniedz apgabala vēlēšanu komisijai priekšvēlēšanu programma ne mazāk kā 4000 zīmju un ne vairāk kā 5000 zīmju apjomā. (3) Deputātu kandidātu sarakstiem ar mazākais 200 apstiprinātiem parakstiem jāglabājas apgabala vēlēšanu komisijā, bet uz iecirkņu vēlēšanu komisijām tiek nosūtītas visu apgabala deputātu kandidātu un to atbalstītāju parakstīto sarakstu kopijas. (4) Katru deputāta kandidātu var pieteikt tikai vienā velēšanu apgabalā. 17. pants. Deputāta kandidāta pieteikumam pievienojami šādi dokumenti: 1) katra deputāta kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai; 2) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 11. panta 1.-8. punktā minētie ierobežojumi, un ka viņš iestājas par neatkarīgu un vienotu Latvijas valsti; 3) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas: a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, tautība, b) personas kods, c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir, d) dzīvesvietas adrese, e) nodarbošanās un ieņemamie amati, f) kādas mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē), g) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu sadarbības personas, kas minēta šā likuma 11. pantā, h) kandidāta nekustamie īpašumi un viņam piederošās kapitāla daļas (akcijas, pajas) bankās, uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos), i) ģimenes stāvoklis, j) dzimtā valoda (pirmā valoda, kurā iemācījies runāt), k) pašreizējā ģimenes sarunu valoda, l) kādā valodā (valodās) ir ieguvis pamata, vidējo un augstāko izglītību, norādot mācību iestādes un mācību gadus. m) atbilstoši kuram Pilsonības likuma pantam, tā daļai vai punktam ir Latvijas Republikas pilsonis; 4) ja par kandidātu ir pieteikta persona. kura nav beigusi latviešu mācībvalodas skolu vai divplūsmu skolu latviešu plūsmā, - augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts. 18. pants. (1) Deputāta kandidāts iemaksā Centrālās vēlēšanu komisijas kontā drošības naudu Ls 100 (simts). (2) Drošības nauda neievēlētam deputāta kandidātam tiek atmaksāta atpakaļ, ja par viņu nobalsojuši vismaz 5% apgabala vēlētāju, bet pārējo kandidātu drošības naudu CVK iemaksā valsts budžetā. 19. pants. (1) Deputātu kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti atbilstošajā Apgabala un Centrālajā vēlēšanu komisijā. (2) Reģistrēto deputātu kandidātu pieteikumi nav atsaucami. Centrālā vēlēšanu komisija var anulēt deputāta kandidāta pieteikumu, ja 1) deputāta kandidāts nav pilntiesīgs Latvijas pilsonis (10. un 11.pants), 2) deputāta kandidāts ir persona, kura šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nav atstatīta no ieņemamā amata (darba vai dienesta), 3) deputāta kandidāts miris. (3) Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga izdarīt deputāta kandidāta pieteikumā tehniska rakstura labojumus. (4) Šā panta otrās daļas pirmajā, otrajā un trešajā punktos noteiktajos gadījumos kandidāta pieteikums anulējams, pamatojoties uz attiecīgās iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts: 1) nav Latvijas pilsonis, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; 2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs; 3) ir bijis sodīts par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot reabilitētās personas, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs: 4) ir bijis sodīts par kriminālpārkāpumiem, kuri izdarīti aiz mantkārīgiem motīviem, kuri ir kriminālpārkāpumi arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī un kuram sodāmība nav dzēsta vai noņemta, vai kurš nav reabilitēts - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. 5) izdarījis noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi tam spēju apzināties savu darbību vai to vadīt, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs: 6) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, ārštata darbinieks, vai cita sadarbības persona. - apliecina attiecīgās tiesas spriedums; 7) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums; 8) neprot valsts valodu Deputāta darbībai nepieciešamā līmenī - tiem, kas nav beiguši skolu ar latviešu mācību valodu, - apliecina Valsts valodas centrs; 9) ir miris, - apliecina dzimtsarakstu nodaļa. (5) Šā panta ceturtajā daļā minētajām iestādēm attiecīgās ziņas rakstveidā jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai vai atbilstošajai apgabala vēlēšanu komisijai pēc tās pieprasījuma bez maksas piecu dienu laikā. (6) Sarakstā pieteikto deputātu kandidātu skaits var būt arī viens kandidāts, bet to kopējais skaits nedrīkst būt lielāks kā divas reizes par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. 20. pants. (1) Atbilstošā vēlēšanu apgabala vēlēšanu komisija numurē deputātu kandidātu sarakstus attiecīgajā vēlēšanu apgabalā izlozes kārtībā. Izlozes laikā ir tiesīgi būt klāt sarakstu iesniedzēju pilnvarotās personas. (2) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina vēlēšanu zīmju nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām un to nogādāšanu apgabalu vēlēšanu komisijām. Apgabalu vēlēšanu komisijas nogādā vēlēšanu zīmes iecirkņu vēlēšanu komisijām. (3) Vēlēšanu zīme norāda: 1) vēlēšanu apgabalu; 2) pieteiktā deputāta kandidāta vārdu un uzvārdu. (4) Katram deputātu kandidātu sarakstam vienā vēlēšanu apgabalā tiek izgatavota kopīga vēlēšanu zīme. 21. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā divdesmit dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā, - ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicētas šādas ziņas: 1) visi pieteiktie deputātu kandidāti norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, dzimumu, ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), ja tāda ir, tautību, izglītību, specialitāti, nodarbošanos un ieņemamo amatu, dzimto valodu, atbilstoši kuram Pilsonības likuma pantam, tā daļai vai punktam ir Latvijas Republikas pilsonis; 2) to kandidātu vārdi un uzvārdi, par kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu štata darbinieki vai citas sadarbības personas. (2) Priekšvēlēšanu programmas nodrukā katrā vēlēšanu apgabalā, tās publicē "Latvijas Vēstnesī", un ar tām var iepazīties visi attiecīgā apgabala vēlētāji vēlēšanu iecirknī vismaz 20 dienas pirms vēlēšanām. 3. nodaļa. Vēlēšanu kārtība 22. pants. (1) Vismaz divdesmit dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī: 1) redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas (16. panta 2. daļa) un paziņojumi ar visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstiem, norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), ja tāda ir, dzīvesvietu (rajonu vai pilsētu), izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu; 2) jābūt pieejamām: a) šā likuma 17. panta 3. punkta "a", "c", un "e" - "m" apakšpunktā minētajām ziņām par katru kandidātu, b) šā likuma 21 panta pirmās daļas 2. punktā minētajām ziņām. (2) Ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanu dienas apgabalu vēlēšanu komisijas izziņo velēšanu telpu - atrašanās vietu un laiku, kad tās ir atvērtas. 23. pants. Vēlēšanas notiek no pulksten 8.00 līdz 20.00 oktobra mēneša pirmajā sestdienā. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumā notiek gada citā laikā, vēlēšanu dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. 24. pants. Pirms vēlēšanu sākuma iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs iecirkņa vēlēšanu komisijas klātbūtnē, kā arī klātesot novērotājiem. pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo. 25. pants. Vēlēšanu laikā uzraudzību par kārtību vēlēšanu telpas veic vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no to ieejas nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija. 26. pants. Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase vai dokuments, kas aizstāj pasi, notariāli apstiprināts izraksts no pases vai dokumenta, kas aizstāj pasi (balsošanai pa pastu). Par izraksta izsniegšanu notārs atzīmē pasē vai dokumentā, kas aizstāj pasi, balsojot pa pastu. 27. pants. Izņemot šā likuma 31. pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski. 28. pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta. (2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk - iecirkņa komisija) loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un pieraksta vietas adresi un izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Vēlētājs parakstās balsotāja sarakstā. (3) Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, apzīmogotu ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam deputātu kandidātu sarakstam par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta. (4) Kopā ar sarakstu vēlēšanu zīmēm vēlētājs saņem īpašu vēlēšanu zīmi, uz kuras ir rakstīts: "Es nebalsoju ne par vienu no šajā vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem deputātu kandidātiem." Visas apgabala vēlēšanu zīmes, t.sk. šī pašā vēlēšanu zīme ir izgatavotas no vienāda papīra, vienādā krāsā. (5) Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem. 29. pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē. (2) Vēlēšanu zīme pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+'", neizdarīt atzīmi, svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu vai svītrotā kandidāta vietā ierakstīt citu vārdu un uzvārdu no citiem šā apgabala deputātu sarakstiem, kurus izvirzījušas citas vēlētāju kopas. (3) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. (4) Aizlīmēto aploksni vēlētājs vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē. (5) Ja vēlētājs veselības stāvokļa dēļ pats nevar aizlīmēto vēlēšanu aploksni iemest vēlēšanu kastē, to var palūgt izdarīt jebkuram vēlētājam, kas to izdara vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē. (6) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un tās aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu vēlēšanu apgabalā izvirzīto deputātu kandidātu sarakstu zīmes. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. 30. pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija pēc šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesnieguma, kas reģistrēts īpašā žurnālā, uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt novērotāji. (2) Vēlēšanu komisijas locekļi, kuri šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā organizē balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, kā arī novērotāji vēlēšanu komisijai ir jānodrošina ar transportu. (3) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē. 31. pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāju klātbūtne pēc viņa mutvārdu norādījumiem balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona nevar būt attiecīgās vēlēšanu komisijas loceklis. 32. pants. Karavīri vēlēšanu laikā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai. 33. pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 20.00 vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 20.00. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz. 34. pants. (1) Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu dienā, vēlēšanu komisijas sekretārs raksta vēlēšanu gaitas protokolu, kurā fiksē vēlēšanu norisi. (2) Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji- komisijas locekļi un novērotāji iesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, kas tās reģistrē īpašā sūdzību reģistrācijas žurnālā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi vēlēšanu komisija nekavējoties izskata un dod atbildi iesniedzējam. (3) Vēlēšanu gaitas protokolu paraksta vēlēšanu komisijas locekļi un novērotāji. Jebkuram komisijas loceklim vai novērotājam ir tiesības ierakstīt savus iebildumus pret protokola saturu vai piezīmes par protokola saturu. 4. nodaļa. Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu aprēķināšana 35. pants. Iepriekšējā balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, bet speciālajos vēlēšanu iecirkņos, kuros notiek balsošana pa pastu, - pulksten 20.00, trešajā dienā pēc vēlēšanu dienas. Skaitīšanu izdara iecirkņu komisijas atklātā sēdē. 36. pants. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. 37. pants. Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas iecirkņa komisija: 1) saskaita vēlēšanu kastes esošās ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotās aploksnes; 2) aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, tiek uzskatītas par nederīgām - tās neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā; 3) pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē to nav vairāk par vienu; 4) nodotās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc deputātu sarakstu numuriem, šķirojot derīgās zīmes no nederīgajām, kā arī saskaita par katru deputāta kandidātu nodotās balsis; 5) Īpašās vēlēšanu zīmes, uz kurām ir rakstīts: "Es nebalsoju ne par vienu no šajā vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem deputātu kandidātiem,'' tiek saskaitītas atsevišķi, un to skaits ierakstīts vēlēšanu protokolā. 38. pants. (1) Par nederīgām uzskatāmas: 1) saplēstas vēlēšanu zīmes; 2) vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem; 3) atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā aploksnē. (2) Ja aploksnē ielikto vēlēšanu zīmju saturs ir vienāds, par derīgu uzskatāma tikai viena vēlēšanu zīme. 39. pants. Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss. Domstarpības ir ierakstāmas protokolā. 40. pants. (1) Iecirkņa komisijas iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā atzīmējams no apgabala vēlēšanu komisijas saņemto aplokšņu skaits, vēlētāju sabojāto aplokšņu skaits, aplokšņu skaits vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaits, nederīgo zīmju skaits, kā arī šā likuma 37. pantā minētās ziņas. (2) Novērotājiem ir tiesības būt klāt pie balsu skaitīšanas, ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un ir tiesības pašrocīgi vēlēšanas zīmes pārskaitīt. (3) Nederīgās vēlēšanu zīmes numurējamas, un par katru no tām protokolā ierakstāms, kāpēc zīme uzskatīta par nederīgu. (4) Iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolu paraksta vēlēšanu komisijas locekļi un novērotāji. Jebkuram komisijas loceklim vai novērotājam ir tiesības ierakstīt savus iebildumus pret protokola saturu vai piezīmes par protokola saturu. 41. pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas atsevišķos saiņos, iesaiņo: 1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes. kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem; 2) visas īpašās vēlēšanu zīmes, uz kurām rakstīts - "Es nebalsoju ne par vienu no šajā apgabalā pieteiktajiem deputātu kandidāta sarakstiem"; 3) visas nederīgās vēlēšanu zīmes; 4) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru; 5) balsotāju sarakstus. (2) Šos saiņus iesaiņo vienā sainī un aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem novērotājiem ir tiesības parakstīties uz saiņa, kā arī aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem tiem, kuriem zīmogi ir, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. 42. pants. (1) Nākamajā dienā pēc vēlēšanām iecirkņa komisija atklātā sēdē veic galīgo balsu skaitīšanu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā: 1) atkārtoti saskaita derīgās, īpašās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc deputātu kandidātu sarakstiem; 2) atkārtoti saskaita par katru deputāta kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes. 3) Katra saraksta (numura) vēlēšanu zīmes sadala divas grupās - grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu un uzvārdu un ierakstījis citu vārdu un uzvārdu no apgabala deputātu kandidātiem. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām. 4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās: a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme "+" - viena papildus balss. b) viņa vārds vai uzvārds svītrots c) saskaita no jauna ierakstītos vārdus un uzvārdus, kurus pieskaita atbilstošajā vēlētāju grupā izvirzītam deputāta kandidātam. (2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolā, kas rakstāms divos eksemplāros, uzrādot šā likuma 37. un 40.pantā un šā panta pirmajā daļā minētās ziņas. (3) Speciālajos vēlēšanu iecirkņos, kuros notiek balsošana pa pastu, galīgo balsu skaitīšanu var izdarīt tūdaļ pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas pabeigšanas. 43. pants. (1) Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, neizlietotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes, neizmantotās vēlēšanu zīmes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem novērotājiem ir tiesības parakstīties uz saiņa, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus apgabala vēlēšanu komisijai. Līdz ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms pavadraksts divos eksemplāros, kurā atzīmēts datums, laiks, saiņa saturs un persona, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti. (2) Apgabala vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokoliem, izlases veidā pārskaita vismaz 2/3 no to kopskaita un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā. 44. pants. (1) Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. (2) Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību (Sent-Lāga metode) 1) nosaka vēlēšanu apgabalā par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu: 2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu: 3) visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā; 4) deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar vēlēšanu ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kas ieguvis apgabalā vairāk balsu. 45. pants. Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts pamatsastāvā, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds un uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta vārdam un uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+'', plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji nosvītrotā deputāta kandidāta vietā ir ierakstījuši šā deputāta kandidāta vārdu un uzvārdu citu deputātu grupu sarakstos. Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem. 46. pants. Ja ievēlētais Saeimas deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts. 47. pants. Ja šā likuma 46. pantā paredzēto iemeslu dēļ kādam kandidātu sarakstam pietrūkst kandidātu, šā likuma 44. panta kārtībā nosakāms, no kura kandidātu saraksta ņemams nākamais deputāts. 5. nodaļa. To Latvijas pilsoņu, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, vai arī vēlē pa pastu, piedalīšanās Saeimas vēlēšanās 48. pants. (1) Vēlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balso, vai nu personiski ierodoties vēlēšanu iecirkņos, kurus pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma Centrālā vēlēšanu komisija izveido Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, vai arī pa pastu. Saskaņojot ar Ārlietu ministriju, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās. (2) Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā, ja šajos gadījumos iespējams nodrošināt šā likuma nosacījumu ievērošanu. 49. pants. Vēlētāji, kas balso ārvalstīs vai uz kuģiem izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem sevišķajā vēlēšanu apgabalā iesniegtā saraksta vēlēšanu zīmes un viņu balsis pieskaita Rīgas Centra rajona vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm. 50. pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pases vai dokumenta, kas aizstāj pasi, notariāli apstiprināta kopija. Šādiem gadījumiem ir atļauts šādas kopijas apliecināt. Notārs pasē izdara atzīmi par kopijas izsniegšanu. (2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija: 1) pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā; 2) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu; 3) reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu; 4) atzīmi par vēlētāja piedalīšanos ievada datorizētā uzskaites sistēmā: 5) nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi, attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto deputātu kandidātu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana. (3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pases kopijā jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu kopā ar iesniegumu nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi. 51. pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam sarakstam, par kuru viņš balsos, ieliek vēlēšanu zīmi aploksnē un aploksni aizlīmē. (2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar iesniegumu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, pieraksta vai reģistrācijas vietas adrese un vēlēšanu dienā (pasta zīmogs) nosūta tai iecirkņa komisijai, kas viņam piesūtījusi vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne. 52. pants. (1) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī. (2) Pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā iecirknī, iecirkņa komisija neatver. Šīs aploksnes numurē un par katru protokolā ieraksta, kad tā saņemta. 53. pants. (1) Ja iecirkņa komisija līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī saņem pasta aploksni, uz kuras ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, tā: 1) pārbauda, vai pasta aploksne nosūtīta vēlēšanu dienā; 2) izņem no pasta aploksnes iesniegumu un vēlēšanu aploksni, 3) pārbauda, vai vēlēšanu aploksne apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu; 4) pārbauda, vai šis vēlētājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu un vai sarakstā nav izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni: 5) izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu un iemet derīgo vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē. (2) Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras: 1) nav nosūtītas vēlēšanu dienā; 2) nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, 3) atsūtījuši vēlētāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu, 4) atsūtījuši vēlētāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni. (3) Nederīgās vēlēšanu aploksnes neatver un nemet velēšanu kastē, tās numurē un par katru protokolā ieraksta, kāpēc aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās vēlēšanu aploksnes kopā ar iesniegumiem un pasta aploksnēm tiek uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā ne mazāk kā 10 gadus. 6. nodaļa. Pēcvēlēšanu noteikumi 54. pants. Pilnīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katru deputāta kandidātu saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami atsevišķā izdevumā, kas ir brīvi pieejams valsts un pašvaldību bibliotēkās. 55. pants. Pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā visi vēlēšanu komisiju protokoli un vēlēšanu zīmes un aploksnes nododamas Valsts arhīvam. 56. pants. Deputāta kandidātam ir tiesības septiņu dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. 57. pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veic aģitāciju vai arī sniegušas par sevi apzināti nepatiesas ziņas šā likuma 17. pantā minētajos dokumentos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie kriminālatbildības likumā paredzētajā kārtībā. 58. pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta. III sadaļa. Dažādi noteikumi 1. nodaļa. Noteikumi par aģitāciju pirms vēlēšanām 59. pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas plakātos un citos materiālos ievietotās deputāta kandidātu fotogrāfijas nedrīkst pārsniegt 10x15 cm lielu izmēru. 60. pants. Vēlēšanu izdevumi deputātu kandidātiem priekšvēlēšanu kampaņas realizācijai tiem deputātu kandidātiem, kas ir saņēmuši ne mazāk par 5% nodoto balsu, tiek segti no valsts budžeta. 2. nodaļa. Noteikumi par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu 61. pants. Tautas nobalsošanu visā Latvijas Republikā (tādā tautas nobalsošanā ir tiesīgi piedalīties visi Latvijas Republikas vēlētāji) rīko, ja: 1) Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4 ., 6. vai 77. pantu; 2) Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu; 3) Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un šo divu mēnešu laikā ir saņemts ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju pieprasījums nodot apturēto likumu tautas nobalsošanai; 4) Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. 62. pants. Tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. 63. pants. Ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Katram parakstam jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā (pagasttiesa, bāriņtiesa). 64. pants. Pēc tam, kad ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir iesnieguši Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, Centrālā vēlēšanu komisija parakstu īstenuma un skaita pārbaudi veic laikā, ne ilgākā par četrām darba dienām. Pārbaudes rezultāti tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" nākamajā dienā pēc pārbaudes pabeigšanas. 65. pants. (1) Konstatējusi, ka iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana šā likuma ierosināšanai, vienlaikus nogādājot visām pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijām attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī parakstu vākšanas lapas pietiekamā skaitā. (2) Paziņojums par likuma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanas uzsākšanu kopā ar iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". (3) Šā panta otrajā daļā minētais paziņojums ir atzīstams par 64. panta otrajā teikumā minēto rezultātu publicēšanu, ja pārbaudes rezultātā apstiprinājies, ka par pilnīgi izstrādāto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījušies ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgi Latvijas pilsoņi. 66. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija nosaka 30 dienu termiņu, kad parakstu vākšanas lapas, kurās vēlētāji var parakstīties, ir pieejamas katras pilsētas vai novada domes vai pagasta padomes noteiktajās vietās. Šīs dienas nosakāmas pēc kārtas, neietverot termiņā svinamās dienas, kad notiek Saeimas vēlēšanas, rajona padomes, pilsētas domes vai novada domes vai pagasta padomes vēlēšanas vai tautas nobalsošana un kad parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai netiek pieļauta. (2) Vietas, kurās vēlētāji var parakstīties, iekārtojamas katrā pilsētā, novadā vai pagastā ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētājiem būtu vismaz viena vieta, kur vēlētāji var parakstīties. (3) Šajās vietās aģitācija nav pieļaujama. 67. pants. (1) Parakstu vākšanas lapās atzīmējams katra tautas nobalsošanas pieprasījuma parakstītāja vārds, uzvārds, personas kods un parakstīšanas datums. (2) Pirms pieprasījuma parakstīšanas pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas loceklis vai vēlēšanu komisijas pilnvarotā persona pārbauda attiecīgā pilsoņa dokumentus. Pēc parakstīšanās ir aizliegts pasē vai dokumentā, kas aizstāj pasi izdarīt jebkādas atzīmes par tautas nobalsošanas pieprasīšanu. (3) Katra tautas nobalsošanas pieprasītāja personas dati ir jāievada datorizētā uzskaites sistēmā. 68. pants. (1) Pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijas ne vēlāk kā trīs dienas pēc Centrālās komisijas noteiktā parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās nosūta parakstu vākšanas lapas Centrālajai vēlēšanu komisijai. (2) Lapas noslēdz ar attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijas zīmogu un priekšsēdētaja parakstu, kas apliecina, ka parakstu vākšana notikusi likumā noteiktajā kārtībā. 69. pants. (1) Parakstu vākšana notiek šā likuma 66.-68. pantā noteiktajā kārtībā. (2) Pilsoņi, kuri parakstījuši iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu šā likuma 68. pantā noteiktajā kārtībā, ieskaitāmi kopējā šā likuma ierosinātāju skaitā. Ja minētie pilsoņi parakstījušies arī šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņu paraksti parakstu vākšanas lapās nav ieskaitāmi. (3) Centrālā vēlēšanu komisija piecu darba dienu laikā saskaita parakstus, konstatē rezultātu, paziņo to Valsts prezidentam un nosūta viņam vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. 70. pants. (1) Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no saņemšanas dienas. (2) Saeimai šis likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts jāizskata tajā sesijā, kurā tas iesniegts, visos lasījumos pieņemot vai noraidot likumu. Ja likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts iesniegts sesiju starplaikā vai ārkārtas sesijā, tas jāizskata šā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta izskatīšanai īpaši sasauktā ārkārtas sesijā visos lasījumos, pieņemot vai noraidot likumprojektu. Visos gadījumos šī izskatīšana un lēmuma pieņemšana nedrīkst pārsniegt viena mēneša termiņu. 71. pants. (1) Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai. (2) Tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā pieņemšanas ar satura grozījumiem Saeimā. 72. pants. (1) Ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu, tad balsošanas zīmē ir jābūt, piemēram, šādam tekstam: "Es atbalstu Satversmes 6. panta grozījumus," un: "Es noraidu Satversmes 6. panta grozījumus." Vēlamajam variantam vēlētājs pievelk krustiņu " + ". (2) Ja Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu, tad balsošanas zīmē jābūt šādam tekstam: "Es piekrītu Saeimas atlaišanai," un: ''Es nepiekrītu Saeimas atlaišanai.'' Vēlamajam variantam vēlētājs pievelk krustiņu " + ". (3) Ja Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un šo divu mēnešu laikā ir saņemts ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju pieprasījums nodot apturēto likumu tautas nobalsošanai, tad balsošanas zīmē jābūt šādam tekstam: "Es piekritu likuma (seko likuma nosaukums) pieņemšanai un izsludināšanai" un: "Es nepiekrītu likuma (seko likuma nosaukums) pieņemšanai un izsludināšanai.” Vēlamajam variantam vēlētājs pievelk krustiņu " + ". (4) Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu, tad balsošanas zīmē jābūt šādam tekstam: "Es balsoju par vēlētāju iesniegtā likuma (seko likuma nosaukums) pieņemšanu" un: "Es balsoju pret vēlētāju iesniegtā likuma (seko likuma nosaukums) pieņemšanu." (5) Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu Satversmes grozījumu projektu, tad balsošanas zīmē jābūt šādam tekstam: "'Es balsoju par vēlētāju iesniegtajiem Satversmes (seko pantu uzskaitījums) grozījumiem" un: "Es balsoju pret vēlētāju iesniegtajiem Satversmes (seko pantu uzskaitījums) grozījumiem." Vēlamajam variantam vēlētājs pievelk krustiņu " + ". 73. pants. Balsošanas dienā balsošanas telpām jābūt atvērtām no pulksten 8.00 līdz 20.00. Pirms balsošanas sākuma vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu komisijas klātbūtnē, kā arī piedaloties klātesošajiem novērotājiem, pārliecinās par to, vai balsošanas kastes, kurās paredzēts iemest balsošanas zīmes, ir tukšas. Pēc tam balsošanas kastes aizzīmogo. 74. pants. (1) Balsošanas telpās iecirkņa komisija iepriekš pārliecinās, ka persona ir balsotājs. Datorizētā informācijas sistēmā pārbauda, vai balsotājs nav balsojis citā vēlēšanu iecirknī. Tad izsniedz tam balsošanas zīmi, kura apzīmogota ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Pēc balsošanas zīmes izsniegšanas balsotāju sarakstā ieraksta balsotāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā. (2) Balsošanas telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur balsotājs vienatnē var izdarīt nepieciešamās atzīmes, pēc savas izvēles izdarot atzīmi "-"' pie vēlamās teksta daļas. (3) Kad balsotājs balsošanas zīmē izdarījis nepieciešamās atzīmes. Viņš to saloka un vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet balsošanas kastē. (4) Balsošanas dienā pēc pulksten 20.00 balsošanas zīmes var nodot tikai tie balsotāji, kuri bija ieradušies balsošanas telpās pirms pulksten 20.00. Pēc tam balsošanas telpas slēdz. 75. pants. (1) Ja atsevišķi balsotāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, iecirkņa vēlēšanu komisija pēc šo balsotāju vai citu personu rakstveida iesnieguma, kas reģistrēts īpašā žurnālā, uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo balsotāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātumu. Citu balsotāju balsošana ārpus balsošanas telpām nav pieļaujama. Šie balsotāji balsošanas zīmi iemet atsevišķā aizzīmogotā balsošanas kastē, un viņi tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt novērotāji. (2) Vēlēšanu komisijas locekļi, kuri šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā organizē balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, un novērotāji vēlēšanu komisijai ir jānodrošina ar transportu. (3) Karavīri balsošanas dienā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai pa pastu. 76. pants. (1) Par nederīgām uzskatāmas: 1) saplēstas balsošanas zīmes; 2) balsošanas zīmes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu; 3) balsošanas zīmes, kurās ar krustiņu vienlaikus atzīmētas abas teksta daļas; 4) balsošanas zīmes, kurās nav atzīmēta neviena teksta daļa. (2) Domstarpības par balsošanas zīmju derīgumu vēlēšanu komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss. 77. pants. Ja datorizētu uzskaites sistēmu nav iespējams izveidot, balsotājs tautas nobalsošanas gaitā balso vēlēšanu iecirknī pēc savas pieraksta vietas. Ja vēlētājs aiz attaisnojošiem iemesliem nevar tautas nobalsošanā balsot vēlēšanu iecirknī pēc savas pieraksta vietas, tad viņš drīkst balsot citā vēlēšanu iecirknī, iesniedzot vēlēšanu iecirkņa komisijai iesniegumu minot iemeslus, kādēļ nebalso vēlēšanu iecirknī pēc savas pieraksta vietas. Vēlētāji, kuru pieraksta vieta nav vēlēšanu iecirkņa teritorijā, pirms balsošanas tiek ierakstīti īpašā sarakstā. 78. pants. Par lokālām (vietēja rakstura) tautas nobalsošanām ir jāpieņem īpašs likums. 3. nodaļa. Tautas nobalsošanā pieņemta likuma spēks 79. pants. Tautas nobalsošanā pieņemto likumu var grozīt, papildināt vai atcelt tikai jaunā tautas nobalsošanā. 80. pants. Neviens Latvijas Republikas vai starptautiskas institūcijas paziņojums vai atzinums nemazina tautas nobalsošanā pieņemtā likuma juridisko spēku, tas turpina darboties pilnā apmērā. 81. pants. Saeimā pieņemtais un Satversmes 72. panta kārtībā apturētais likums, kurš nav atcelts tautas nobalsošanā, nav atzīstams par tautas nobalsošanā pieņemtu likumu un nav tam pielīdzināms. 82. pants. Tautas nobalsošanā pieņemtais likums nav grozāms vai atceļams Satversmes 81. panta kārtībā. 83. pants. Tautas nobalsošanā pieņemtu likumu var apturēt tikai jaunā tautas nobalsošanā. 84. pants. Tautas nobalsošanā likuma projekts ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma projekta pieņemšanu. 85. pants. Tautas nobalsošanā pieņemtam likumam ir augstāks juridiskais spēks nekā Saeimā apstiprinātam starptautiskam līgumam un likumam par starptautiskā līguma apstiprināšanu, kā arī parastajam likumam vai Satversmes 81. panta kārtībā izdotiem Ministru kabineta noteikumiem. 5. nodaļa. Apgabalu vēlēšanu komisijas un zemāka līmeņa vēlēšanu komisijas 86. pants. Sakarā ar Latvijas Republikas teritorijas sadalīšanu 35 vēlēšanu apgabalos, šis likums tiek papildināts ar noteikumiem, kādi ir nepieciešami, lai varētu darboties apgabala vēlēšanu komisijas, atbilstoši šā likuma pielikumam Nr. 1. 87. pants. Alūksnes - Gulbenes vēlēšanu apgabala komisija tiek izveidota no abu rajonu vēlēšanu komisiju locekļiem. Komisija darbojas Alūksnes pilsētā. 88. pants. (1) Ventspils vēlēšanu apgabala vēlēšanu komisija tiek veidota no Ventspils rajona un Ventspils pilsētas abu vēlēšanu komisiju locekļiem. Komisija darbojas Ventspils pilsētā. (2) Jelgavas vēlēšanu apgabala vēlēšanu komisija tiek izveidota no Jelgavas rajona un Jelgavas pilsētas - abu vēlēšanu komisiju locekļiem. Komisija darbojas Jelgavas pilsētā. 89. pants. Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanu sagatavošanai katrā vēlēšanu apgabalā noteiktajos termiņos tiek no vēlētājiem izveidotas apgabala vēlēšanu komisijas, katra septiņu locekļu sastāvā, izņemot 88. pantā minētos gadījumus. 90. pants, Apgabala vēlēšanu komisijas ievēlē pilsētas domē vai rajona padome triju mēnešu laikā pēc domes (padomes) ievēlēšanas. 91. pants. Apgabala vēlēšanu komisijas darbība kā vēlēšanu sagatavošanā, tā arī apgabala deputāta atsaukšanas gadījumos tiek finansēta no atbilstošās domes vai padomes līdzekļiem. 92. pants. Apgabalu, pilsētu, rajonu, novada un pagastu vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu 3. pakāpē, kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība un kuri ir nodzīvojuši dotajā apgabalā vismaz trīs gadus, uz viņiem attiecas šā likuma 17. p | 
