Politisko partiju finansēšana Konceptuālās nostādnes | 1. Problēmas, kas saistītas ar Politisko partiju finansēšanas sistēmu |
Simptomi 1. Ačgārni politiskās konkurences nosacījumi. Politiskā konkurence vēlēšanās balstās nevis uz ideju un piedāvāto politisko risinājumu sacensību, bet gan uz masu medijos tiražētu tēlu sacensību, kas ir vāji saistīti ar politisko piedāvājumu. 2. Nepieciešamība meklēt nelegālus finanšu resursus. Uz mediju kampaņām balstītā partiju konkurence noved partijas pie vēlmes un nepieciešamības meklēt saikni ar lieliem finanšu resursu turētājiem un saņemt papildus nelegālu finansējumu, jo legāli pieejamais finansējums nevar nodrošināt nepieciešamās izmaksas 3. Negatīvā politiskā izlase. Partijas, kuras nav nodibinājušas nepieciešamos sakarus ar finanšu turētājiem, konkurences rezultātā no spēles tiek izslēgtas. Jaunas partijas var parādīties uz politiskās skatuves, ja viņas pieņem tos pašus spēles noteikumus kā vecās. 4. Finanšu oligarhija finansē pati sevi. Tā kā daļa mediju pieder tiem pašiem finanšu resursu turētājiem, tad vēlēšanu kampaņas laikā finansu oligarhija finansē pati sevi, izcirkulējot naudu caur politiskajām partijām un medijiem, jeb pārliekot to “no vienas kabatas otrā”. 5. Politiskās kultūras pagrimums. Finansējums, šādā veidā izplūstot caur partijām un medijiem rada tikai arvien tālāku politiskās kultūras pagrimumu un sabiedrības nicinājumu pret politiku un partijām. 6. Finanšu resursu un avotu slēpšana. Pastāvošā kontroles un sankciju sistēma ir nereālistiska, to ir iespējams apiet, pētījumi liecina par dubultās grāmatvedības un “melnās kases” lietošanu partijās. 7. Koruptīvās saiknes veidošanās. Saņemot un izmantojot nelegālu finansējumu politiskajai darbībai, partiju elitēs iedibinās nihilistiska attieksme pret likumību kā tādu. Saņemtais finansējums ir jāatpelna, nodrošinot finansētāju interešu ievērošanu politikā. Veidojas koruptīva saikne un politika sāk kalpot nevis sabiedrības, bet gan finanšu oligarhijas interesēm. 8. Politisko partiju vājums. Tā kā finanšu resursu nodrošināšana ir šauras partiju elites kompetence un kampaņu finansēšana ir konfidenciāls jautājums arī partiju iekšienē, partiju iekšējā demokrātija nespēj nodrošināt caurskatāmību arī organizācijas iekšienē. Veidojas neuzticība, partijas kļūst vājas, izirst. 9. Masu mediju pretestība finansēšanas sistēmas sakārtošanai. Jebkuri mēģinājumi risināt politikas finansēšanas sistēmas problēmas sastopas ar vairāk vai mazāk slēptu, bet spēcīgu masu mediju un sabiedrisko attiecību kompāniju pretestību, jo tiek apdraudētas šo uzņēmumu peļņas gūšanas iespējas. Analizējot ar politisko partiju finansēšanu saistītas problēmas ir svarīgi nodalīt cēloņus no sekām | Cēloņi | Sekas | 1. Politiskās reklāmas nosacījumi – politiskā konkurence galvenokārt ir balstīta uz vienu nosacījumu – finanšu resursu apjomu | Pieaugoša partiju vēlme meklēt papildus finanšu resursus
Saikne ar finanšu resursu turētājiem
Politiskās kultūras pagrimums
Manipulējama sabiedrības izvēle | 2 Legālu resursu nepietiekamība salīdzinot ar kampaņas izmaksām - pie pastāvošajiem politiskās reklāmas nosacījumiem, vēlēšanu kampaņu nav iespējams finansēt tikai no legāliem avotiem | Koruptīvu saišu veidošanās ar finanšu resursu turētājiem
Nepieciešamība “atpelnīt” saņemto finansējumu, “valsts nozagšana”
Negatīvā izlase – partijas, kuras nepieņem šos nosacījumus tiek izslēgtas no spēles
Partiju iekšējās demokrātijas vājināšanās, partiju degradācija | 3. Neefektīva kontroles sistēma. - kontroles un sankciju sistēma ir nereālistiska, formāla, to ir iespējams apiet | Finansējums tiek uzrādīts partiju atskaitēs, izmantojot “starpniekus”
Partijas lieto dubulto grāmatvedību un “melnās kases”, lai nodrošinātu papildus finanses kampaņām | 4. Finanšu un mediju varas saplūšana – pastāvošais partiju finansēšanas modelis ir “ērts” resursu turētājiem, jo ļauj nodrošināt savas politiskās intereses, pat neradot lielus izdevumus | Sabiedrības politiskā apātija, neiesaistīšanās politisko partiju darbībā
Mediju noraidošā attieksme pret partiju finansēšanas sistēmas sakārtošanu |
Piedāvātie risinājumi ir izvērtējami, ņemot vērā to, cik lielā mērā tie var novērst partiju finansēšanas sistēmas radīto problēmu cēloņus. | 1. Politiskās reklāmas ierobežošana un vēlēšanu kampaņu nosacījumu maiņa |
Politiskās reklāmas ierobežošana un nosacījumu izmaiņas ir uzskatāmas par prioritāru risinājumu, jo politiskās reklāmas sadārdzinājums un nosacījumi ir pamatā vairumam pārējo problēmu. 1.1. Politiskās reklāmas ierobežojums masu medijos pēc apjoma (raidlaika un laukumu ierobežojums). 1.2. Politiskās reklāmas kampaņu apjoma ierobežojums ar konkrētu summu. 1.3. Valsts pasūtījums masu medijiem priekšvēlēšanu politiskajām diskusijām. Pasūtījuma nosacījumos tiek ietverts:
Diskusiju mērķis – nodrošināt iespēju izdiskutēt politisko piedāvājumu
Publisko diskusiju formāts (tiek noteikts, ka diskusijai ir jāaptver visas galvenās politikas jomas)
Ierobežots katras diskusijas dalībnieku skaits (lai izvairītos no formālas pieejas diskusiju organizēšanā)
Izteikšanās formāts debatēm un viedokļa izklāstam un argumentācijai (līdzīgi kā konferenču debašu reglamentos) | 2. Politisko partiju finansēšana no valsts budžeta |
Budžeta finansējums partijām, kuras ir guvušas noteiktas daļas vēlētāju atbalstu, ļautu atbrīvoties no saiknes ar finanšu turētājiem, garantētu normālu organizāciju darbību (biroju uzturēšanu, sabiedrības informēšanu, sabiedrības un politiķu izglītošanu, politikas analīzes nodrošināšanu politikas izstrādei). Pašreizējā situācijā politikas process valstī ir nostādīts pilnīgā atkarībā no ziedojumiem, kas negatīvi ietekmē tā kvalitāti. 2.1. Budžeta finansējums partijām, kas Saeimas vēlēšanās ir ieguvušas pārstāvniecību Saeimā (variants - ieguvušas vairāk kā 3% (4-5%) vēlētāju atbalstu), nosakot vienas vēlētāja balss indeksu. Riski
1) problemātiska ir pašvaldībās pārstāvēto partiju finansēšana no budžeta – nereti tās ir “vienas personas partijas”, vai arī vietējā līmenī izveidoti vēlēšanu saraksti. Jautājums ir risināms tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas un novadu vēlēšanu likumā jāparedz, ka arī novadu vēlēšanās piedalās tikai politiskās partijas. Pasākumi negatīvās ietekmes mazināšanai
Jaunajām politiskajām partijām un partijām, kas nav pārstāvētas Saeimā, bet ir iesniegušas vēlēšanu sarakstus, ir līdzīgas iespējas bez maksas piedalīties TV vēlēšanu diskusijās, saņemt raidlaiku TV un radio (kas jau šobrīd pastāv). Šīs iespējas ir valsts atbalsts arī finansiālā nozīmē un tādejādi daļēji tiek nosegta lielākā un finansiāli dārgākā partijas darbības daļa – līdzdalība vēlēšanās. 3. Ziedojumu pieņemšanas ierobežošana |
Ziedojumu pieņemšanas nosacījumu maiņai pamatā ir jābūt vērstai uz to, lai palielinātu “mazo” ziedojumu kā arī partijas biedru naudu īpatsvaru partiju finansēšanā, jo šie finansēšanas avoti atspoguļo reālo sabiedrības atbalstu partijai. 3.1. netiek pieņemti ziedojumi no juridiskajām personām. Juridisko personu ziedojumi ir pretrunā ar principu “viens vēlētājs – viena balss”. Ievērojot to, ka juridiskās personas darbojas tikai ar pilnvarojuma starpniecību, šeit vienmēr pastāvēs atbildības noteikšanas problēmas. Variants 3.1. tiek noteikti ierobežojumi juridiskajām personām, kas var ziedot partijām (piemēram, nav nodokļu parādu) 3.2. tiek noteikti sodi par nelegālu starpniecību (ja ziedojums tiek nodots ar pilnvarnieka starpniecību, pilnvarai ir jābūt attiecīgi noformētai un pilnvarotājam ir jābūt uzrādītam). Nepieciešams noteikt mehānismu starpniecības konstatēšanai, ievērojot 2 faktorus:
- politiskās partijas nav tiesīgas pārbaudīt datus par privātpersonām (ziedotājiem), līdz ar to partijām nav instrumentu starpniecības konstatēšanai;
- pārbaudes procedūras nedrīkst vērst pret visiem godīgiem ziedotājiem, līdz ar to praktiski izslēdzot šo partiju finansēšanas avotu kā tādu. 3.3. tiek samazināta fiziskām personām atļauto ziedojumu summa (piemēram 2500 Ls); 3.4. tiek noteikti sodi par partiju finansēšanas likuma pārkāpšanu (ievērojot principu, ka atbild tā persona, kas pārkāpumu izdarījusi ) Riski
Ziedojumu pastiprināta kontrole un papildus administratīvu procedūru uzlikšana vai soda sankciju ieviešana var būtiski samazināt šo brīvprātīgo partiju finansēšanas avotu, līdz ar to palielināsies partiju vēlme saņemt lielāku finansējumu no valsts budžeta. Kopumā tiks mazināta pilsoņu brīvprātīga līdzdalība politikā, kas tāpat jau Latvijā ir zema. Pasākumi negatīvās ietekmes mazināšanai
1) Skaidra atbildības robežas novilkšana – par ko atbild partija, par ko ziedotājs.
2) Jābūt skaidrai ziedotāju pārbaudes procedūrai, jāņem vērā, ka tā atbaidīs ziedotājus. Bet arī politiskās partijas nedrīkst pakļaut provokācijām. Partijas nevar pārbaudīt informāciju, kas ir konfidenciāla saskaņā ar likumu (informācija par nodokļu nomaksu, personu ienākumi utt.)
3) Jābūt reālistiskai sankciju sistēmai | 4. Kampaņu līdzekļu izmantošanas kontroles pastiprināšana |
4.1. medijiem, kas izvieto politisko reklāmu īsi pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām ir jāsniedz pārskats par politiskajām partijām pārdoto reklāmu noteiktā periodā (tiek radīta iespēja salīdzināt partiju sniegto un mediju sniegto informāciju). 4.2. Starpniecības aizliegums politiskās reklāmas pirkšanā (Reklāmas pasākumus drīkst finansēt un apmaksāt tikai pašas partijas). 4.3. kampaņas līdzekļu izlietojuma kontrole ( KNAB veic salīdzinājumu starp partiju iesniegtajām vēlēšanu kampaņu deklarācijām un mediju pārskatos sniegto informāciju par priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņiem). 4.4. Monitorings slēptās reklāmas konstatēšanai. Jānosaka atbildīgā institūcija, kas veic monitoringu (iesaistot NVO, augstskolas). Šī institūcija nevar būt NTVRP, kuras izveidošanas principi nevar nodrošināt politisku neitralitāti. Monitoringu varētu koordinēt CVK administrējot valsts pasūtījumu NVO un augstskolām. Jānosaka sankcijas gadījumiem, kad slēptā reklāma ir konstatēta. | 
