Likumprojekts “Politisko partiju likums”

2004.gada 22.janvārī tika pieņemts Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums, kura pārejas noteikumu 1.punktā ir paredzēta Politisko partiju likuma izstrāde. Lai nodrošinātu Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildi, Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu, kura strādāja pie Politisko partiju likumprojekta izstrādes.

Likumprojekts iesniedzams Saeimā līdz 2004.gada 31.oktobrim.

Pašreiz politisko organizāciju (partiju) un to apvienību darbību regulē likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, bet šajā likumā ir vērojamas virkne nepilnību politisko organizāciju (partiju) regulējumā. Izstrādātais politisko partiju likumprojekts paredz šo nepilnību novēršanu.

Likumprojekta būtība:   

• Likumprojekts regulē politiskās partijas un to apvienības.
• Likumprojekts dod politisko partiju definīciju, kas līdz šim nebija.
• Likumprojekts nosaka, ka ar politisko partiju tiek saprastas arī politisko partiju apvienības.
• Likumprojekts paredz partiju saimniecisko darbību kā papilddarbību, lai partijas varētu sasniegt savus mērķus.
• Likumprojektā ir konceptuāli jauna pieeja partiju reģistrācijai – likumprojektā ir noteikts ierakstāmo ziņu apjoms, kā arī to spēks uz trešajām personām.
• Saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā par politisko partiju biedriem var kļūt arī Eiropas Savienības pilsoņi.
• Partijas likvidācijas un reorganizācijas gadījumā tiek nodrošinātas trešo personu tiesību aizsardzība.
• Likumprojektā uz politiskajām partijām tiek attiecināts maksātnespējas procesa regulējums.
• Tiek noteikts pārejas periods, kura laikā politiskās organizācijas (partijas) veic pārreģistrāciju uz politisko partiju reģistru vai izbeidz savu darbību.

Likumprojekts

Politisko partiju likums

I nodaļa

Pamatnoteikumi

1.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir veicināt politisko partiju un to apvienību (turpmāk tekstā - partija) darbību, lai sekmētu demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

(2) Šis likums regulē partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju.

2.pants. Partiju jēdziens un darbības pamatmērķi

 (1) Partijas ir pašdarbīgas organizācijas, kas pārstāv un īsteno kādas iedzīvotāju grupas intereses politikā, ietekmējot sabiedrisko apziņu un izturēšanos, piedāvājot sabiedrības pārvaldīšanas projektus.

 (2) Partijas nodibina uz politisko mērķu kopības pamata, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu darbību Saeimā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.

(3) Šā likuma ietvaros ar politiskajām partijām tiek saprastas arī politisko partiju apvienības un uz tām attiecas visas politisko partiju regulējošās normas.

3.pants. Partijas tiesiskais statuss

Partija iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta partiju reģistrā.

4.pants. Partijas atbildības norobežošana

(1) Partija par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Partija neatbild par biedra saistībām. Biedrs neatbild par partijas saistībām.

5.pants. Partijas juridiskā adrese

(1) Partijas juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta politisko partiju reģistrā.

(2) Ja partijai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz politisko partiju reģistrā ierakstīto juridisko adresi, uzskatāms, ka partija šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi septītajā dienā, ja nosūtītājs pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.

6.pants. Partijas nosaukums un simbolika

(1) Partijas nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam un simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētu (neatkarīgi no darbības turpināšanas) partiju nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma, simbolikas un valsts valodas nosacījumiem. Agrāk reģistrētas partijas nosaukuma, tā saīsinājuma vai simbolikas izmantošana atļauta gadījumos, kad partijas apvieno vai pārveido par biedrību.

(2) Ir aizliegti partiju nosaukumi, nosaukumu saīsinājumi un simbolika, kas:

1)      ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem, kā arī tajā nedrīkst ietvert militāra formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, tas nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību;

2) sakrīt ar tādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuras mērķis vai darbība ir vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti vai drošību, vai kas atveido šādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku.

(3) Partijas nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

(4) Nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par partijas darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.

(5) Partiju nosaukumā nedrīkst ietvert valsts un pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdus “valsts” vai “pašvaldība”.

(6) Partija, kuras tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tās nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, var no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot nosaukumu, kā arī lai atlīdzina partijai ar tā nosaukuma prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.

7.pants. Partijas saimnieciskā darbība

(1) Lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, partijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgas:

1) iegūt kustamo un nekustamo īpašumu;

2) veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu partijas mērķus.

(2) Partijas ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no partijas veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp partijas biedriem vai tās dibinātājiem.

(3) Partijas tiesiskās un finansiālās attiecības ar izveidotajiem komersantiem nosaka normatīvie akti, partijas un komersantu statūti vai līgums.

8.pants. Publiskā darbība

(1) Partijām, lai sasniegtu statūtos paredzētos mērķus, ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Šajā nolūkā tās var:

1) brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;

2) izveidot savus preses izdevumus un citus masu saziņas līdzekļus;

3) organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces publiskās vietās;

4) uzturēt sakarus ar citu valstu politiskajām partijām;

5) veidot sabiedrisko domu;

6) veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aģitāciju, kurus regulē citi normatīvie akti;

7) veikt citu publisko darbību.

(3) Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās politiskās parijas darbības mērķiem un uzdevumiem, tās var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

9.pants. Aizliegums veidot bruņotas vai militarizētas vienības

Parijām ir aizliegts apbruņot savus biedrus, organizēt tiem militāras mācības un veidot militarizētas vienības.

10.pants. Partiju darbības atklātums

(1) Partiju institūciju sēdēs var būt klāt jebkurš attiecīgās partijas biedrs. Biedru tiesības un pienākumus nosaka statūti.

(2) Masu informācijas līdzekļu žurnālisti var būt klāt partiju augstāko lēmējinstitūciju - kopsapulču, kongresu un konferenču sēdēs.

(3) Partiju biedri un masu informācijas līdzekļu žurnālisti var iepazīties ar partiju un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.

11.pants. Partiju finansēšana

Partiju finansēšanas kārtību reglamentē īpašs likums.

II nodaļa

Partiju reģistrs

12.pants. Partiju reģistra vešana

(1) Partiju reģistrā (turpmāk arī — reģistrs) ieraksta ziņas par partijām.

(2) Reģistru ved ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde (turpmāk arī — reģistra iestāde).

13.pants. Reģistra atklātums

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izziņu no reģistra ierakstiem, kā arī reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar reģistra iestādes amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas datumu. Ziņas par valdes locekļu, likvidatora un administratora personas kodu reģistrs sniedz tikai tad, ja persona pierāda savu interešu pamatotību.

(3) Pēc saņēmēja pieprasījuma reģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts reģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

14.pants. Reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) partijas nosaukumu;

2) partijas juridisko adresi;

3) partijas mērķi;

4) datumu, kad pieņemts lēmums par dibināšanu un parakstīti statūti;

5) valdes priekšsēdētāja (partijas vadītāja) un valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi;

6) partijas darbības termiņu, ja partija dibināta uz laiku;

7) ziņas par partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu, darbības izbeigšanu, turpināšanu, partijas maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

8) ziņas par likvidatora iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu un personas kodu;

9) ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu un personas kodu;

10) ieraksta izdarīšanas datumu;

11) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

 (2) Par visām reģistrā iekļauto ziņu izmaiņām, kā arī par pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas vai vadītāja maiņu, kā arī par visām izmaiņām pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas sastāvā partijas 14 dienu laikā paziņo attiecīgajam reģistram.

15.pants. Reģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Reģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu reģistrā un to grozījumus, kā arī citi likumā noteiktie dokumenti. Reģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(2) Reģistra iestāde reizi gadā pieprasa partijai rakstveidā iesniegt ziņas par tās biedru skaitu un to pilsonību.

(3) Reģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgās partijas reģistrācijas lietā, ja uz to pamata ir izdarīts ieraksts reģistrā.

 16.pants. Ieraksta izdarīšana reģistrā

(1) Ieraksts reģistrā tiek izdarīts uz pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Pieteikumu par partijas ierakstīšanu reģistrā paraksta vismaz divas dibināšanas sapulcē pilnvarotas personas.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra iestādes amatpersona pieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā reģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

1) izstrādājot statūtus vai izvēloties nosaukumu, nav ievērotas šā likuma un citu normatīvo aktu prasības;

2)      nav iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti.

3) iesniegtajos dokumentos ietvertie lēmumi, uz kuru pamata izdarāmi ieraksti partiju reģistrā vai grozījumi partiju reģistram iesniegtajos dokumentos, neatbilst likuma prasībām.

(5) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

1) statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pārkāpta šajā likumā noteiktā partijas dibināšanas kārtība;

3) pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, noteiktajā termiņā nav novērsti atlikšanas lēmumā norādītie trūkumi.

(6) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu jābūt motivētam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.

(7) Reģistra iestādes amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(8) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt reģistra iestādes amatpersonas lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(9) Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

17.pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc partijas ierakstīšanas reģistrā tai izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina reģistra iestādes amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda partijas:

1) nosaukumu;

2) reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas vietu;

4) reģistrācijas datumu.

18.pants. Partijas izslēgšana no reģistra

Partiju izslēdz no reģistra, pamatojoties uz:

1) partijas likvidatora pieteikumu;

2) maksātnespējīgās partijas administratora pieteikumu;

3) partijas pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;

4) tiesas nolēmumu.

 19.pants. Valsts nodeva

(1) Par ieraksta izdarīšanu reģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Par reģistra izraksta un reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas, kā arī par izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

(3) Valsts nodeva par ieraksta izdarīšanu reģistrā, par izraksta vai kopijas, kā arī par izziņas izsniegšanu nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu par reģistrāciju un attiecīgā ieraksta izdarīšanu, kā arī ar dokumentu vai informācijas meklēšanu, apstrādi un pavairošanu.

20.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti reģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami reģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

21.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu reģistra iestādei

Par nepatiesu ziņu sniegšanu reģistra iestādei attiecīgās personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

III. nodaļa

Partijas dibināšana

22.pants. Dibinātāji

(1)   Par partijas dibinātājiem var būt  18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi.

(2)   Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem simtiem.

23.pants. Lēmums par partijas dibināšanu

(1) Lai dibinātu partiju, personām, kas apvienojas partijā, jāpieņem lēmums par partijas dibināšanu, jāapstiprina tās statūti un partijas programma, jāievēlē valde, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija.

(2)   Lēmumā par partijas dibināšanu norāda:

1)      partijas nosaukumu;

2)      partijas mērķi;

3)      dibinātāju tiesības un pienākumus, ja dibinātāji par tādiem ir vienojušies;

4)      pilnvarojumu vismaz diviem dibinātājiem parakstīt statūtus, dibināšanas lēmumu un pieteikumu reģistra iestādei;

5)      citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām.

24.pants. Partijas statūti

(1)   Partijas statūtus sagatavo rakstveidā.

(2)   Statūtos norāda:

1)      partijas nosaukumu un tā saīsinājumu;

2)      simboliku(tās apraksts vai attēls), ja tāda ir;

3)      darbības mērķus, uzdevumus un metodes;

3)   partijas darbības termiņu (ja partija tiek nodibināta uz laiku);

4) biedru iestāšanās un izstāšanās noteikumus;

5) biedru naudas un iestāšanās naudas maksāšanas kārtību;

6)      biedru tiesības un pienākumus;

7)      kārtību, kādā var noteikt partijas teritoriālo un citu struktūrvienību (ja tādas tiek dibinātas) tiesības un pienākumus;

8)      biedru sapulces sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas un pārstāvniecības kārtību;

9)      valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi, valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus;

10)  saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņus.

(3) Statūtos var paredzēt atbildīgās personas iecelšanu par partijas finansiālo darbību.

(4) Statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūti ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.

(5) Statūtus paraksta vismaz divi dibinātāju pilnvaroti pārstāvji, un statūtos norāda to apstiprināšanas datumu.

25.pants. Pieteikums par partijas ierakstīšanu reģistrā

(1)   Dibinātāju pilnvaroti pārstāvji iesniedz reģistra iestādei pieteikumu par partijas ierakstīšanu reģistrā. Pieteikumā norāda šā likuma 14.panta 1.-6.punktā minētās ziņas.

(2)    Pieteikumam pievieno:

1) lēmumu par partijas dibināšanu;

2) partijas programmu;

3) ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju sarakstu, kurā pretī katra dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir jābūt likumā noteiktajā kārtībā zvērināta notāra apliecinātam attiecīgā dibinātāja parakstam. Sarakstā ietver partijas nosaukumu;

4) statūtus;

5) valdes locekļu sarakstu.

(3) Pieteikumu paraksta vismaz divi dibinātāju pilnvaroti pārstāvji.

IV nodaļa

Biedri

26.pants. Partijas biedri

(1) Par partijas biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi, Eiropas Savienības pilsoņi un nepilsoņi, kuri partijā iestājušies individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.

(2) Par partijas biedru kandidātiem var būt personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.

(3) Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.

(4) Ierobežojumus valsts amatpersonu darbībai partijās nosaka citi normatīvie akti.

(5)   Par partijas biedriem nevar būt juridiskās personas un personālsabiedrības.

27.panta. Biedru reģistrs

Ikviena partija ved savu biedru reģistru, kurā norādīts katra biedra vārds, uzvārds, personas kods, pilsonība un deklarētās dzīvesvietas adrese. Informācija par partijas biedriem ir pieejama tikai attiecīgās partijas biedriem, kā arī kontrolējošām un tiesībaizsardzības institūcijām.

28.pants. Biedra dalība partijā

(1)   Valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu partijā, ja vien statūti nenosaka citādi.

(2)   Ja valde vai cita institūcija (izņemot biedru sapulci), kuras kompetencē ir biedru uzņemšana, pieņem lēmumu par  atteikumu uzņemt biedru, personai, kura vēlas kļūt par biedru, ir tiesības prasīt jautājuma izskatīšanu statūtos noteiktajā kārtībā.

(3)   Saistības biedriem nosakāmas tikai saskaņā ar statūtos paredzēto kārtību.

(4)   Biedra dalība partijā nav nododama trešajām personām vai mantojama, ja vien likums nenosaka citādi. Biedra dalība izbeidzas līdz ar izstāšanos vai izslēgšanu no partijas, kā arī ar biedra nāvi.

(5)   Nesamaksāto iestāšanās naudu vai biedru naudu nevar piedzīt tiesas ceļā.

29.pants. Biedru tiesības

Partiju biedriem neatkarīgi no tā, vai šie biedri ir dibinājuši attiecīgo partiju vai kļuvuši par biedriem pēc tās dibināšanas, ir vienādas tiesības arī tad, ja tiem noteikta atšķirīga biedru nauda vai iestāšanās nauda.

30.pants. Biedra izstāšanās, izslēgšana, dalības izbeigšanās sekas

Partijas biedru izstāšanās, izslēgšanas un dalības izbeigšanās seku jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus.

31.pants. Personas, kas var piedalīties partiju darbā

Partiju darbā var piedalīties arī personas, kas nav attiecīgās partijas biedri - biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri un citas personas ar īpašu statusu, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās partijas statūti.

V nodaļa

Partijas organizatoriskā struktūra

32.pants. Partijas pārvaldes institūcijas

(1) Partijas pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce, kongress vai konference) un valde.

(2) Statūtos var paredzēt arī citas pārvaldes institūcijas, nosakot to izveides kārtību un kompetenci.

33.pants. Biedru sapulce

(1) Partijas augstākā lēmējinstitūcija – biedru sapulce sasaucama ne retāk kā reizi kalendārajā gadā.

(2) Visiem partijas biedriem ir tiesības piedalīties biedru sapulcē, ja statūtos nav noteikts citādi. Biedrs var piedalīties biedru sapulcē arī ar pārstāvja starpniecību, ja partijas statūtos nav noteikts citādi. Pilnvara piedalīties un balsot biedru sapulcē izdodama rakstveidā.

(3) Biedru sapulces kompetences, sasaukšanas, norises, lēmumu pieņemšanas, lēmumu atzīšanas par spēkā neesošiem jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus.

34.pants. Valde

(1)   Valde vada un pārstāv partiju.

(2)   Valdes locekļu skaitu nosaka statūtos. Biedru sapulce ievēlē valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus, ja statūtos nav noteikts citādi.

(3)   Valdes locekļiem jābūt rīcībspējīgām fiziskajām personām.

(4)   Valdes kompetences, pārstāvības tiesību, valdes locekļu, lēmumu pieņemšanas, atlīdzības un izdevumu segšanas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus.

35.pants. Valdes un citu institūciju locekļu atbildība

(1)   Valdes un citu institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti partijai viņu vainas dēļ.

(2)   Partija var celt prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.

36.pants. Partijas struktūrvienības

(1) Partijai var būt savas teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības. Partijas struktūrvienības nav juridiskās personas.

(2) Attiecībā uz partijas struktūrvienību biedru sapulci un valdi, ja tādas ir izveidotas, piemēro šī likuma noteikumus, kuri regulē partijas biedru sapulci un valdi.

37.pants. Saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija

Partijas saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā revidē zvērināts revidents, kura atzinums par attiecīgās partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kura tiek iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

VI nodaļa

Partijas darbības apturēšana, izbeigšana, likvidācija un reorganizācija

38.pants. Partijas darbības apturēšana

(1) Tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja partija:

1)turpina nelikumīgu darbību pēc tam, kad saņemts brīdinājums par šādas darbības izbeigšanu;

2) kalendārā gada laikā nav sasaukusi partijas augstāko lēmējinstitūciju – biedru sapulci.

3) sešu mēnešu laikā no biedru skaita samazināšanās brīža (robežās no 200 līdz 150 biedriem) nav atjaunojusi biedru skaitu līdz likumā noteiktajam minimālajam biedru skaitam.

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt prokurors, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vai reģistra iestāde, ja partija pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas šajā brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumus. Termiņš pārkāpumu novēršanai nosakāms ne īsāks par 15 dienām un ne garāks par sešiem mēnešiem.

(3) Tiesa nolēmumu par partijas darbības apturēšanu trīs dienu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo attiecīgajai partijai. Tiesas nolēmumu var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos.

(4) Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā to nosūta attiecīgā reģistra turētājam un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

39.pants. Darbības apturēšanas sekas

Ja tiesa aptur partijas darbību, nolēmumā noteiktajā darbības apturēšanas termiņā partija un tās teritoriālā struktūrvienība pārtrauc publisko darbību.

40.pants. Partijas darbības izbeigšanās pamati

Partijas darbība izbeidzas:

1)      ar biedru sapulces lēmumu;

2)      uzsākot partijas bankrota procedūru;

3)      biedru skaitam samazinoties zem 150 biedriem vai citam statūtos noteiktajam skaitam, bet ne mazākam par 150;

4)      izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja partija dibināta uz noteiktu laiku);

5)      ar tiesas nolēmumu;

6)      uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata.

41.pants. Partijas darbības izbeigšana ar biedru sapulces lēmumu

Biedru sapulces lēmums par partijas darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem un ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

42.pants. Partijas darbības izbeigšana, uzsākot bankrota procedūru

Kārtību, kādā izbeidzama partijas darbība bankrota gadījumā, nosaka likums, kas regulē biedrību un nodibinājumu maksātnespēju.

43.pants. Partijas darbības izbeigšana ar valdes lēmumu

Ja biedru skaits samazinās zem 150 biedriem vai citam statūtos noteiktajam skaitam, kā arī tad, ja izbeidzas statūtos noteiktais termiņš, uz kādu partija bija dibināta, lēmumu par darbības izbeigšanu pieņem partijas valde.

44.pants. Partijas darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu

(1) Partijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt:

1)      ja partijas darbība ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem;

2)      ja par partijas pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs;

3)      ja partijas valde nav iesniegusi pieteikumu par partijas darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;

4)      ja partija neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērš likuma pārkāpumu, sakarā ar kuru tās darbība bija apturēta;

5)       citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt prokurors, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ja partija:

1)      pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas šajā brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumus. Termiņš pārkāpumu novēršanai nosakāms ne īsāks par 15 dienām un ne garāks par trim mēnešiem;

2)      gada laikā pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti izdara pārkāpumu.

(3)  Pēc pieteicēja lūguma tiesa var aizliegt partijai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā veikt publisko darbību vai citu darbību. Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā;

(4)  Lēmumu par partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu nosūta reģistra iestādei ieraksta izdarīšanai reģistrā;

(5)  Tiesa, ņemot vērā partijas izdarītā pārkāpuma smagumu un sekas, kā arī vērtējot partijas mērķi un darbību kopumā, var aprobežoties ar brīdinājuma izteikšanu partijai, neizbeidzot tās darbību.

45.pants. Partijas likvidācija

Partijas likvidācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus.

46.pants. Reorganizācija

(1)   Partiju var reorganizēt apvienošanas vai sadalīšanas ceļā, vai pārveidojot par biedrību.

(2)   Reorganizācijas procesā drīkst piedalīties tikai partijas, ja likumā nav noteikts citādi.

(3)   Statūtos var paredzēt, ka reorganizācija ir atļauta vai nav atļauta, pastāvot zināmiem priekšnoteikumiem.

(4)   Partijas reorganizācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma normas.

47.pants Partijas pārveidošana par biedrību

(1) Lai partiju pārveidotu par biedrību, atbilstoši attiecīgās partijas statūtu prasībām sasauc šīs partijas biedru sapulci, kurā statūtos noteiktajā kārtībā tiek pieņemts lēmums par partijas pārveidošanu par biedrību.

(2) Pārveidojot partiju par biedrību, ievēro visus normatīvo aktu noteikumus, kas reglamentē biedrību dibināšanu.

(3) Pārveidojot partiju par biedrību, ir atļauts saglabāt attiecīgās partijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku.

(4)Jaunizveidotā biedrība savos statūtos norāda, ka tas ir partijas tiesību un saistību pārņēmējs.

48.pants Reorganizācijas ceļā jaunizveidotā subjekta reģistrācijas ierobežojumi

(1) Pēc partiju reorganizācijas veikšanas jaunizveidoto partiju vai biedrību nevar reģistrēt politisko partiju vai biedrību reģistrā, ja reorganizētās partijas nav izpildījušas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasības.

(2) Gadījumā, kad partija nepilda Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasības, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izsaka brīdinājumu.

(3) Ja 30 dienu laikā no brīdinājuma izteikšanas partija neuzsāk Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasību izpildi un vēlas reģistrēt reorganizācijas ceļā izveidoto partiju vai biedrību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir tiesīgs vērsties tiesā ar lūgumu uzlikt reģistrācijas aizliegumu reorganizācijas ceļā izveidotajai partijai vai biedrībai.

49.pants. Finansiālās darbības deklarācija

(1) Uzsākot partijas likvidāciju, reorganizāciju vai pārveidošanu par biedrību, partijas pienākums ir iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam finansiālās darbības deklarāciju un zvērināta revidenta atzinumu par partijas finansiālo un saimniecisko darbību par gadu, kad attiecīgā partija tiek likvidēta, reorganizēta vai pārveidota par biedrību.

(2) Par šā panta pirmās daļas noteikumu izpildi atbildīgs ir attiecīgās partijas likvidators.

Pārejas noteikumi

1. Ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās dienu politiskās partijas ierakstāmas politisko partiju reģistrā saskaņā ar šo likumu.

2. Reģistrācijas procedūrā jautājumiem, kurus neregulē šis likums par politisko partiju reģistru, piemēro likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikumus.

3. Politisko partiju reģistra iestādes izdota reģistrācijas apliecība ir dokuments, uz kura pamata likumā noteiktajā kārtībā izdara grozījumus attiecīgajos valsts reģistros un citos dokumentos.

4. Līdz pārejas perioda beigām (13.punkts) Politisko partiju likuma 16.panta trešās daļas noteikumus nepiemēro un lēmumus par ieraksta izdarīšanu politisko partiju reģistrā, par atteikumu izdarīt ierakstu vai par ieraksta izdarīšanas atlikšanu pieņem 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

5. Politisko partiju likumā lietotais termins “politiskā partija” atbilst citos normatīvajos aktos lietotajam jēdzieniem “politiskā organizācija(partija)” un “politisko organizāciju (partiju) apvienība”.

6. Valsts nodevu par politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības ierakstīšanu politisko partiju reģistrā nosaka Ministru kabinets.

7. Sabiedrisko organizāciju reģistrā reģistrētu politisko organizāciju(partiju) un politisko organizāciju(partiju) apvienību darbībai un likvidācijai līdz to ierakstīšanai politisko partiju reģistrā piemēro likumus, kuri regulē attiecīgo politisko organizāciju(partiju) un politisko organizāciju(partiju) apvienību darbību, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

8. Politisko partiju reģistrā ierakstītajiem subjektiem ar ierakstīšanas brīdi piemēro Politisko partiju likuma noteikumus.

9. Sabiedrisko organizāciju reģistrā reģistrētu politisko organizāciju(partiju) vai politisko organizāciju(partiju) apvienību ar biedru sapulces lēmumu pārveido par politisko partiju vai politisko partiju apvienību un piesaka ierakstīšanai politisko partiju reģistrā vai ar biedru sapulces lēmumu uzsāk šādas organizācijas (apvienības) likvidāciju, piesakot to reģistrācijai sabiedrisko organizāciju reģistrā.

10. Lēmumu par politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības pārveidošanu un jaunus statūtus vai statūtu grozījumus, kas nepieciešami, lai politisko organizāciju(partiju) vai politisko organizāciju(partiju) apvienību pieteiktu ierakstīšanai politisko partiju reģistrā, pieņem biedru sapulcē ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Biedru sapulce sasaucama attiecīgās politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības statūtos noteiktajā kārtībā.

11. Lēmums par politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības pārveidošanu par politisko partiju vai politisko partiju apvienību stājas spēkā dienā, kad šīs ziņas ir ierakstītas politisko partiju reģistrā. Pēc statūtu grozīšanas vai to pieņemšanas jaunā redakcijā biedru sapulce un citas pārvaldes institūcijas lēmumus pieņem atbilstoši jaunajos (vai grozītajos) statūtos noteiktajai kārtībai.

12. Ja politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības statūti nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem un statūtos netiek izdarīti citi grozījumi, politiskā organizācija(partija) vai politisko organizāciju(partiju)  apvienība pieņem tikai lēmumu par politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības pārveidošanu par politisko partiju vai politisko partiju apvienību.

13. Sabiedrisko organizāciju reģistrā reģistrētu politisko organizāciju(partiju) vai politisko organizāciju(partiju) apvienību ieraksta politisko partiju reģistrā, pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniedzams politisko partiju reģistra iestādei līdz 2007.gada 31.decembrim.

14. Pieteikumu par ierakstīšanu politisko partiju reģistrā paraksta visas politiskās partijas amatpersonas, kurām ir pārstāvības tiesības.

15. Pieteikumā par ierakstīšanu politisko partiju reģistrā norāda šā likuma 14.pantā paredzētās ziņas, kā arī reģistrācijas numuru sabiedrisko organizāciju reģistrā.

16. Pieteikumam pievieno:

1) biedru sapulces lēmumu par politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības ierakstīšanu politisko partiju reģistrā;

2) statūtu pilnu tekstu, ja tajos tiek izdarīti grozījumi vai statūti tiek pieņemti no jauna;

3) citus biedru sapulces lēmumus, ja tie pieņemti politiskās partijas darbības saskaņošanai ar statūtiem.

17. Ja politisko partiju reģistrā ierakstāmā politiskā partija tiek pārreģistrēta no sabiedrisko organizāciju reģistra, tad ar tās ierakstīšanas brīdi attiecīgais subjekts izslēdzams no sabiedrisko organizāciju reģistra un par to tiek izdarīts ieraksts sabiedrisko organizāciju reģistrā.

18. Politisko partiju reģistrā ierakstītais subjekts ir attiecīgās pārveidotās politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības tiesību un saistību pārņēmējs.

19.Līdz ar politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības ierakstīšanu politisko partiju reģistrā attiecīgās politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības teritoriālās struktūrvienības zaudē juridiskās personas statusu.

20. Līdz ar politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības ierakstīšanu politisko partiju reģistrā teritoriālās struktūrvienības tiesības un saistības pāriet attiecīgajai partijai.

21. Politiskā organizācija (partija) vai to apvienība nevar veikt pārreģistrāciju uz politisko partiju reģistru, ja nav izpildītas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasības.

22. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir tiesīgs vērsties tiesā ar lūgumu, lai politiskajai organizācijai (partijai) vai to apvienībai uzliek pārreģistrācijas aizliegumu, ja pēc brīdinājuma saņemšanas politiskā organizācija (partija) vai to apvienība turpina nepildīt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasības.

23. Politisko partiju reģistra iestāde izskata visus pieteikumus, kas iesniegti pārejas noteikumu 13.punktā minētajā termiņā. Pieteikumi, kuri iesniegti pēc šā termiņa, netiek izskatīti.

24. Ja politiskā organizācija(partija) vai politisko organizāciju(partiju) apvienība pieteikumu par ierakstīšanu politisko partiju reģistrā iesniedz pēc pārejas noteikumu 13.punktā minētā termiņa, politisko partiju reģistra iestāde pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu. Pēc tam, kad lēmums stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, piemērojami noteikumi par politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības darbības izbeigšanu un izslēgšanu no sabiedrisko organizāciju reģistra.

25. Ja pieteikums par ierakstīšanu politisko partiju reģistrā iesniegts likumā noteiktajā termiņā, bet ieraksta izdarīšana atlikta, dodot tādu termiņu trūkumu novēršanai, kas beidzas pēc pārejas noteikumu 13.punktā minētā termiņa, un precizētie dokumenti netiek iesniegti norādītajā termiņā vai tie neatbilst likuma noteikumiem, tiek pieņemts lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu. Šajā gadījumā pieņemt atkārtotu lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu nav atļauts.

26. Ja politiskā organizācija(partija) vai politisko organizāciju(partiju) apvienība pārejas noteikumu 13.punktā noteiktajā termiņā nav pieteikta ierakstīšanai politisko partiju reģistrā un sabiedrisko organizāciju reģistra iestādei nav pieteikta tās likvidācija vai ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu politisko partiju reģistrā, politisko organizāciju(partiju) vai politisko organizāciju(partiju) apvienību likvidē.

27. Ar nākamo dienu pēc pārejas noteikumu 13.punktā minētā termiņa beigām politisko organizāciju(partiju) vai politisko organizāciju(partiju) apvienību uzskata par darbību izbeigušu. Šādu organizāciju sarakstu sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot:

1) politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības reģistrācijas numuru un nosaukumu;

2) to, ka triju mēnešu laikā no publikācijas dienas kreditori var pieteikt savus prasījumus.

28. Triju mēnešu laikā no pārejas noteikumu 27.punktā minētā saraksta publicēšanas dienas visi attiecīgās politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības kreditori un nodokļu administrācija var paziņot sabiedrisko organizāciju reģistra iestādei par saviem mantiskajiem prasījumiem pret politisko organizāciju(partiju) vai politisko organizāciju(partiju) apvienību.

29. Ja pārejas noteikumu 28.punktā minētajā termiņā sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde nevienu paziņojumu par mantiskajiem prasījumiem nav saņēmusi, politisko organizāciju(partiju) vai politisko organizāciju(partiju) apvienību ar politisko partiju reģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no sabiedrisko organizāciju reģistra bez ierakstīšanas politisko partiju reģistrā.

30. Ja pārejas noteikumu 28.punktā minētajā termiņā sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde ir saņēmusi paziņojumu par mantiskajiem prasījumiem un līdz 2007.gada 31.decembrim nav pieteikta politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības likvidācija, šo politisko organizāciju(partiju) vai politisko organizāciju(partiju) apvienību likvidē saskaņā ar šo likumu.

31. Manta, kas palikusi pēc politiskās organizācijas(partijas) vai politisko organizāciju(partiju) apvienības likvidācijas un izslēgšanas no sabiedrisko organizāciju reģistra, pielīdzināma bezmantinieka mantai saskaņā ar Civillikuma 417.pantu.

32. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktie un sabiedrisko organizāciju reģistrā pieteiktie politisko organizāciju(partiju) un to apvienību likvidācijas procesi jāpabeidz līdz 2007.gada 31.decembrim, piesakot tos reģistrācijai sabiedrisko organizāciju reģistrā.

33. Pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas uzsāktā politisko organizāciju(partiju) un to apvienību likvidācija uz biedru sapulces (pilnsapulces) lēmuma pamata jāpabeidz līdz 2008.gada 31.decembrim, piesakot to reģistrācijai sabiedrisko organizāciju reģistrā.

34. Pārejas noteikumu 32.un 33.punktā minētajiem likvidācijas procesiem piemēro likumus, kuri regulē politisko organizāciju(partiju) un to apvienību darbību, un statūtu noteikumus, kuri bija spēkā lēmuma par likvidāciju pieņemšanas dienā.

35. Ja pārejas noteikumu 32.un 33.punktā minētajos termiņos likvidācijas process nav pabeigts, ar nākamo dienu pēc termiņa izbeigšanās politiskajai organizācijai(partijai) vai politisko organizāciju(partiju) apvienībai nav tiesību veikt darbību un par pārejas noteikumu pārkāpumiem to sauc pie likumā noteiktās atbildības par darbību bez reģistrācijas.

S.Mertena.7036709

Sanita.Mertena@tm.gov.lv

Likumprojekts “Politisko partiju likums ”
anotācija

Tieslietu ministre                                                                                    V.Muižniece

S.Mertena.7036709

Sanita.Mertena@tm.gov.lv