Anotācija
Sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji ietekmē sabiedrības izpratni par politiku, valsti, nāciju un globāliem procesiem, tāpēc ir svarīgi redzēt, kādus diskursus izplata un reproducē šo disciplīnu pārstāvji savos tekstos un runās. Pētījuma mērķi ir: - Salīdzināt veidus, kā sociālo un humanitāro zinātņu lektori un pētnieki Latvijā raksta un runā par sabiedrību, valsti, nāciju un internacionalizāciju
- Salīdzināt sociālo un humanitāro zinātņu katedru sadarbību ar starptautiskām organizācijām (no 90. gadu sākuma)
- Secināt, vai pastāv sakars starp šīm parādībām
Rezultātā pētniece nonāk pie secinājumiem, ka humanitāro zinātņu pārstāvji Latvijā biežāk izplata nacionālisma un etātisma diskursus un viņu attieksme pret internacionalizāciju nopietni atšķīras no sociālo zinātnieku attieksmes. No otras puses, arī viņu sadarbība ar starptautiskām organizācijām ir bijusi ierobežotāka un viņus mazāk iesaistīja politikas pētījumos (tādos kā pārskati par tautas attīstību). Pētījums sastāv no divām daļām - Research Paper, kur tiek detalizēti izpētīts sociālo un humanitāro zinātnieku diskurss un viņu katedru sadarbība ar starptautiskajam organizācijām 90. gados, un Policy Paper, kur starptautisko organizāciju atbalsts akadēmiskajam darbam Latvija 90. gados tiek salīdzināts ar Rumānijas piemēru, un tiek piedāvāti ieteikumi, ka pārvarēt humanitāro zinātņu daļēju pašizolāciju.  Research Paper - Departments and Discourses (405.83 KB)
Policy Paper - International Donor Impact, Funding Infrastructure and Academic Discourses in Humanities and Social Sciences in Latvia during the Democratic Transition (322.30 KB) |
